Vēsturisks lēmums: Latvijas skolās no 2026./2027. mācību gada jāsāk atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas

IZM dati: krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu

Izmaiņas noteikumos izdarītas ar mērķi noteikt, ka pamatizglītības pakāpē apgūstamā otrā svešvaloda izglītojamiem ir viena no ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valodas starp šādām valodām nav. 

Patlaban Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo un obligāto svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski bērni kā otro svešvalodu var apgūt franču, vācu un citas valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu.

Proti, 2020./2021. mācību gadā kā otro svešvalodu tikai krievu valodu mācīja 315 no 685 skolām, 2021./2022. mācību gadā – 320 no 668 skolām, bet 2022./2023. mācību gadā – 282 no 647 skolām. 

IZM norādīja, ka daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei. 

Valdības atbalstītās izmaiņas paredz no 2026./2027. mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Jāatzīmē, ka krievu valoda nav starp šādām valodām.

Aptaujas liecina, ka vācu valodu kā otro svešvalodu varētu piedāvāt apgūt lielākajā daļā vispārizglītojošo skolu, norādīja IZM. Skolas plāno piedāvāt apgūt arī franču valodu un spāņu valodu, un citas ES oficiālās valodas, kā arī atsevišķas skolas plāno piedāvāt apgūt EEZ dalībvalstu oficiālās valodas, piemēram, norvēģu valodu.

No krievu valodas sāks atteikties pakāpeniski ar 2026./2027. mācību gadu

Grozījumi noteikumos nosaka pakāpeniskas pārejas īstenošanu no 2026./2027. mācību gada. Proti, skolām kā otrā svešvaloda būs jāpiedāvā viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām. Tāpat no 2026./2027. mācību gada svešvalodas apguvei 5. klasē atvēlēs lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir pašreiz no 4. klases.

2027./2028. mācību gadā otras svešvalodas apguve bez krievu valodas būs īstenojama 5. un 6. klasē, 2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7. klasē, 2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8. klasē, bet 2030./2031. mācību gadā visā pamatskolas posmā jeb 5.–9. klasē.

Savukārt tiem skolēniem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim būs sākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skolām būs jānodrošina šīs svešvalodas, tostarp krievu valodas, apguve līdz pamatizglītības posma beigām jeb līdz 9. klases noslēgumam. 

Taču tiem skolēniem, kuri 2025. gada 1. septembrī sāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5. klases.

Vienlaikus grozījumi nosaka, ka šogad skolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu. Proti, gadījumā, ja skolēna vecāki būs vērsušies ar iesniegumu par atteikšanos no turpmākas krievu valodas kā otras svešvalodas apgūšanas, tad 2023./2024. mācību gadā 9. klases liecībā tiks norādīts iepriekšējos mācību gados iegūtais mācību snieguma vērtējums krievu valodā. 

Paralēli gatavo iespēju skolēniem atteikties no krievu valodas apguves

Paralēli Saeimā otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Izglītības likumā, kas paredz, ka skolēniem būs iespēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves jau tagad. Saeimai izmaiņas vēl jāapstiprina trešajā – galīgajā – lasījumā, lai tās stātos spēkā. 

Proti, likuma grozījumi paredz, ka 4.–8. klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9. klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.

Iecerēts, ka atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki, un izglītības iestādes vadītājam par to būs jāinformē iestādes dibinātājs, kuram būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.

Šādas izmaiņas plānotas, lai palīdzētu īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no ES oficiālajām valodām. Lai skolās nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no ES valodām jau tagad, iecerēts, ka skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu apguvi.

IZM: Ar šādu soli apliecinām piederību Eiropas kultūras telpai

Publiskajā apspriešanā par valdības otrdien atbalstītajiem grozījumiem tika saņemti netipiski daudz fizisko personu iebildumi pret IZM ieceri. Divu nedēļu laikā tika saņemti vairāk nekā 300 fizisko personu un dažādu biedrību pārstāvju viedokļu, vairums no tiem bija pret pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatizglītībā.

Iebildumi galvenokārt tika pamatoti ar uzskatu, ka nedrīkst bērnus ierobežot apgūt viņu dzimto valodu, kā arī tiem pašiem vajadzētu izlemt, kuru valodu apgūt. Tika arī uzsvērts, ka nedrīkst pieņemt izvēli atteikties no krievu valodas politisku apsvērumu dēļ. Šādu ministrijas ieceri atsevišķi iebilduma iesniedzēji sauca par "krievvalodīgo genocīdu Latvijā".

Tomēr IZM uzsvēra – valdības pieņemtie grozījumi valsts pamatizglītības standartā un Izglītības likuma grozījumu projekts neierobežo skolēnu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, jo saskaņā ar spēkā esošo regulējumu skolēni varēs apgūt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Iespēju izvēlēties skolā otro svešvalodu kādā no Eiropas Savienības valodām, mēs apliecinām piederību Eiropas kultūras telpai un demokrātiskās pasaules vērtībām. Pēc Krievijas uzsāktā asiņainākā kara šajā gadsimtā, genocīda pret ukraiņu tautu, krievu valoda kā obligāta izvēles iespēja otrai svešvalodai nav pieņemama lielai daļai Latvijas sabiedrības. Tādēļ ir pašsaprotami, ka valsts izglītības attīstības ceļu veidojam Eiropas kultūras telpā un vērtībās balstītu." 

Pedagogi un skolas atzīst – nodrošināt papildu svešvalodas būs ļoti grūti

Kā iepriekš norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, lai gan arodbiedrība ir par grozījumiem, tomēr nodrošināt papildu svešvalodas būs ļoti grūti.

"No vienas puses, jā, skolēnam ir tiesības apgūt vēl kādu svešvalodu, tātad otru, bet tajā pašā laikā lielai daļai skolēnu var izveidoties situācija, ka viņiem jau nav tā piedāvājuma, no kā izvēlēties, un, ja viņi atsakās tagad no tās krievu valodas – daudzviet skolās nemaz nav citas svešvalodas, ko piedāvāt, objektīvu iemeslu dēļ, jo vienkārši nav to skolotāju. Kamēr to visu nostabilizēs, kamēr atradīs to citu valodu skolotājus – tas nebūs tik ātri un viegli," sacīja Vanaga.

Kā atzina IZM,

skolu gatavība mācīt citu otro svešvalodu, ne krievu valodu, atšķiras, ir skolas, kurās jau no šī mācību gada sākta pakāpeniska pāreja, taču ir citas skolas, kurās valda neziņa, vai pāreju uz otrās svešvalodas nomaiņu netraucēs pedagogu trūkums, kā arī fakts, ka ļoti liels skaits apgūst šobrīd krievu valodu.

"Skolotājiem ir iespēja iegūt stipendiju. Otrs, ja skola nevar atrast skolotāju uzreiz pie sevis, tad tā iespēja arī slēgt līgumus ar tuvumā esošo skolu, lai skolas slēdz līgumu par svešvalodu apguvi. Un no šīm diviem rīkiem vajadzētu palīdzēt tomēr nodrošināt jau 2026. gadā, ja mēs runājam par jaunu valodas apguvi skolā, kas iepriekš nav bijusi," sacīja Čakša.

IZM šogad plāno iepirkt papildu kvalifikācijas kursus pedagogu sagatavošanai. Tam varētu tikt iztērēti ap 130 000 eiro. Starp iecerētajām jomām ir arī otrā svešvaloda – vācu valoda, franču valoda un spāņu valoda. 2023. gadā otrās svešvalodas skolotāja kvalifikāciju ieguva 17 pedagogi.

Par svešvalodu skolotāju varēs strādāt arī personas, kuras ieguvušas sertifikātu pēc programmas, kas saskaņota ar IZM, nosaka akceptētie valdības grozījumi. Programma būs jāizstrādā un jāīsteno ārvalstu institūcijām Latvijā, kurām ir izglītojoša funkcija.

IZM ir vienojusies ar Valsts valodas centru par to, kā tiek interpretētas likuma normas par nepieciešamajām valodas zināšanām, lai pasniegtu otro svešvalodu. Piemēram, franču valodas skolotājs varēs nepārvaldīt latviešu valodu nepieciešamajā līmenī. Tā vietā skolotājs saziņā ar skolēniem izmantotu franču vai angļu valodu. Ja komunikācijā ar skolēniem radīsies grūtības, skolai būs jāmeklē risinājumi.

Līdzīgi pedagogu arodbiedrības vadītājai izteicās arī Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns (Nacionālā apvienība), uzsverot, ka grozījumu īstenošanā ir daudz neskaidrību, kas laika gaitā skolām radīs sarežģījumus.

"Nav skaidrs, kādas būs šo ģimeņu izvēles no [2026. gada] 1. septembra – kurš atteiksies, kurš nē, kurās klasēs, cik daudz. Nākamais, pa vidu vēl ir skolas tādas kā valsts ģimnāzijas, kurām vēl ir sava uzņemšana. Trešais aspekts – pedagogu pieejamība, ģimenes nevarēs un nenoteiks, kuru svešvalodu viņi gribēs mācīties krievu valodas vietā, tā izvēle krīt par labu maiņai, bet, kas būs krievu valodas vietā, to noteiks un nosaka skola atbilstoši saviem resursiem, nevis vecāki, tā kā tāda leiputrija te nebūs," sacīja Kalvāns.