Anonīms cilvēks Aizputes muzejam nogādājis arheoloģiskas senlietas

Aizputes novadpētniecības muzejs krājumā iekļaus 12.–14. gadsimta kuršu ugunskapos iegūtus arheoloģiskos priekšmetus – kāds anonīms cilvēks senlietas sainītī bija piekabinājis uz muzeja parādes durvīm, informēja Dienvidkurzemes novada pašvaldībā.

Pašvaldībā informēja, ka šī gada janvāra izskaņā Aizputes novadpētniecības muzeja vēstures un mākslas konsultants Andris Vasiļevskis, ierodoties darbā, uz muzeja ieejas durvju roktura atrada pakārtu sainīti, kurā atradās arheoloģiskas senlietas – kopumā 71 vienība. Starp senlietām bija aproces, saktas un kaklariņķu fragmenti, jostas sprādzes un citi priekšmeti.

Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga norādīja, ka, atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, par atradumu muzejs ziņoja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālistei, arheoloģijas un vēstures daļas vadītājai Sandrai Zirnei, lai noskaidrotu tālāko rīcību.

"Likumiski muzejs nedrīkst uzņemt krājumā, tā teikt, "melnās arheoloģijas" laikā iegūtus priekšmetus," skaidroja Berga.

6. februārī senlietas nodotas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas valsts inspektorei Kristai Savinai, kura senlietas nogādāja ekspertam Rīgā.

Arheoloģiskā materiāla izvērtēšanu veica vēsturnieks un arheologs, Latvijas Universitātes pētnieks, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Mārcis Kalniņš, kurš 23. aprīlī atdeva muzejam arheoloģiskos priekšmetus kopā ar to izpētes informāciju.

Lielākā daļa senlietu datētas ap 13.,14. gadsimtu. Tās iegūtas kādā no senvietām, kur atrodas senie kuršu ugunskapi.

"Pēc datējuma priekšmeti nākuši no viduslaiku sākuma, un kurši šajā periodā bija pēdējā no baltu tautām, kas pārgāja kristietībā. Šajos atrastajos priekšmetos skaidri redzamas pagānisma rituālu paliekas, kad apbedīšana notiek vēl senajās tradīcijās. Vienīgā lieta, kuras iztrūkst, ir vieta, no kuras senlietas nākušas. Tā ir lieta, ko būtu ļoti svarīgi zināt, jo reizēm pat vieta ir daudz svarīgāka nekā paši priekšmeti.

Tas mums, arheologiem, dotu kontekstu un informāciju, lai saprastu un uzzinātu ko vairāk, jo, iespējams, tie ir jauni un nezināmi senkapi, kuri būtu jāņem valsts aizsardzībā,

kā arī šādu senlietu tur varētu būt vēl daudz," norādīja arheologs Kalniņš.

Minētos arheoloģiskos priekšmetus pēc to uzskaites pabeigšanas iekļaus muzeja krājumā, un no nākamās nedēļas tie būs pieejami apskatei arī muzeja apmeklētājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti