Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālists Vents Ezers norādīja: pesticīdu pārdošanas dati liecina, ka izplatītais apjoms uz hektāru ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā – Latvijā tie ir 1,46 kilogrami uz hektāru, bet vidēji dalībvalstīs tie ir 4 kilogrami. Tiesa gan, šie ir pārdošanas dati, bet precīzi un ar citām dalībvalstīm salīdzināmi dati par pesticīdu lietošanas apjomiem būs pieejami tikai no 2028. gada.
Pārdošanas apjoms kopumā pieaug, jo Latvijā pēdējos 10 gados palielinājušās arī lauksaimniecības sējumu platības, īpaši ziemas kviešu un ziemas rapšu platības.
Un līdztekus tam pieaudzis arī pārbaužu skaits, bet pesticīdu lietošanas pārkāpumu skaits nav augsts, uzskata VAAD.
"Pārbaužu skaits ir pieaudzis. Iepriekš turējās ap1800 gadā, bet kopš jaunā lauksaimniecības perioda tās ir būtiski kāpušas, bet to nevar teikt par pārkāpumiem. Kopumā lauksaimnieki ievēro prasības. Bet ir situācijas, kad ir pārkāpumi, kas saistīti vairāk ar vēja ātruma un aizsargjoslu neievērošanu. Gadā vidēji mēs saņemam ap 60 sūdzību par pesticīdu lietošanu, un pamatotas ir katra ceturtā piektā sūdzība," skaidroja Ezers.
Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis gan komentēja, ka reālas fiziskas un sistemātiskas pārbaudes uz laukiem un aizsargjoslās pie ūdenstilpnēm šobrīd nenotiek pietiekami bieži, bet dienesti vairāk reaģējot uz sūdzībām.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) virszemes un pazemes ūdeņu monitorings liecina, ka pēdējos gados (laikā no 2015. gada līdz 2022. gadam) visā Latvijā konstatēta 15 pesticīdu vielu klātbūtne, bet tas gan nenozīmē, ka visos gadījumos ir arī vides kvalitātes normatīvu pārsniegumi. Tie vairāk fiksēti vielām, kuras Latvijā aizliegtas jau pāris desmitus gadu. Tas tātad tiek uzskatīts par vēsturisko piesārņojumu, kas dabā joprojām ir sastopams.
Saeimas Vides apakškomisijas deputāti vērsa uzmanību uz to, ka trūkst arī informācijas par šī piesārņojuma avotiem, kā arī par ietekmi uz cilvēka veselību un vidi ilgtermiņā.
Savukārt no patlaban lauksaimniecībā apritē esošām augu aizsardzības vielām ūdeņos konstatēts aklonifēns un cipermetrīns. LVĢMC vērtēja, ka šiem diviem pesticīdiem būtu jāpievērš uzmanība nākotnē, jo šīs vielas konstatētas lielākās koncentrācijās virszemes ūdeņos nekā citas, bet šobrīd nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus. Te gan speciālisti arī atzina, ka šobrīd monitoringa programmā tiek vākti vairāk fona dati, bet nepieciešami papildu pētījumi, lai gūtu priekšstatu arī par lauksaimniecības zemēm.
Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis piebilda, ka biedrība, piemēram, medū un putekšņos jau šobrīd analizē 170 darbīgo vielu klātbūtni, un viņš pauda neizpratni, kāpēc arī valsts neanalizē pilna pesticīdu vielu spektra klātbūtni vidē kopumā.
"Tas tomēr man nav saprotams, kādēļ valsts nevar atļauties, un tur nav lielas atšķirības arī finanšu pusē starp monitorēšanu uz dažām vielām un monitorēšanu uz pilnu buķeti.
Faktiski mēs šobrīd redzam, ka pamatā fokuss ir uz vēsturisko piesārņojumu, bet tajā pašā laikā mēs nevēršam uzmanību tieši uz tām darbīgajām vielām, kuras mēs masveidā lietojam.
Piemērs, ko šeit pētnieki ir konstatējuši, – acetamerīts ar ārkārtīgi augstu šķīdību ūdenī. Pavisam nesen reģistrēts un jau parādījies ūdenī. Tā kā mēs patiesībā šobrīd neredzam, kas notiek ar aktīvajām vielām, un tas ir slikti," norādīja Brusbārdis.
Tikmēr Zemkopības ministrijas ieskatā atbildīgie dienesti patlaban darbojas apmierinoši un nav plānots kādu kontroļu pieaugums, lai nevairotu birokrātiju. Taču Saeimas Vides apakškomisijā par pesticīdu lietošanu plānots turpināt sarunas 6. februārī, kad lielākā fokusā būs arī šo vielu ietekme uz bišu un cilvēku veselību.
