Aktīvākie ziedotāji – gados jaunāki cilvēki
Pēdējo trīs gadu laikā veiktās aptaujas liecina, ka nemainīgi aktīvākie ziedotāji Ukrainai un tās iedzīvotājiem ir jauni cilvēki. No šogad aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem ziedojumus veikuši 52,9%, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 47,8%. Savukārt citās vecuma grupās ziedotāju īpatsvars svārstās no 30% līdz 38%.
Uzziņai:
Aptauja veikta 2024. gada aprīlī. Tajā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju.
Tāpat aktīvākie ziedotāji ir cilvēki ar augstāko izglītību – 46,8%.
No latviešu tautības aptaujas dalībniekiem ziedojumus bija veikuši 52,4%, bet no citu tautību – 19,1%. Salīdzinot ar aptauju, kas tika veikta pirms gada, latviešu īpatsvars, kuri ir ziedojuši, ir sarucis par 3,9%, bet citu tautību pārstāvju – samazinājies par 2,2%.
Ukrainas vai bēgļu atbalstam visvairāk ziedojuši Vidzemes iedzīvotāji – 46,8% aptaujāto. Seko Zemgale ar 41,1% un Rīgas reģions ar 41% ziedotāju.
Gada laikā praktiski nav mainījies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri politisku iemeslu dēļ ir atteikušies no kādu preču iegādes, proti, atteikušies no preču iegādes vai nu ražotājvalsts dēļ vai arī tādēļ, ka ražotājs nav pārtraucis sadarbību ar Krieviju. Uz šādu rīcību ir norādījuši 31,8% šā gada aptaujas dalībnieku, kas ir par 0,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp tā ir rīkojušies 46,1% latviešu tautības aptaujas dalībnieku un 11,2% citu tautību Latvijas iedzīvotāju.
Arī no preču iegādes politisku iemeslu dēļ visbiežāk mēdz atteikties jaunāka gadagājuma cilvēki. Uz šādu rīcību norādījuši 53,8% aptaujas dalībnieku vecumā no 18 līdz 24 gadiem un 44,4% vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
Pārsvarā ziedo militāriem mērķiem
"Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta norādīja, ka ziedojumi gan Ukrainas bēgļiem, gan Ukrainai ir stabili skaitliskā ziņā, bet ziedojumu summas – samazinājušās. Atbalsts izteikti esot samazinājies Ukrainas bēgļiem. Tas skaidrojams ar to, ka rit trešais kara gads, cilvēki pēc patvēruma Latvijā ieradās kara sākumā, šobrīd jau ir paspējuši iedzīvoties un problēmas nu jau ir līdzīgas kā Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc nepieciešamība pēc ārkārtas palīdzības ir mazinājusies, izņemot, piemēram, latviešu valodas kursus. Runājot par palīdzību Ukrainai, tad pārsvarā tiek ziedots militāriem mērķiem – aizsardzībai.
"Palīdzība un atbalsts ir nostabilizējies. Kara sākumā bija ļoti liela sabiedrības iesaiste, ļoti daudz ziedoja, bet otrajā kara gadā nostabilizējās atbalsta loks – cilvēki un uzņēmumi, kas joprojām atbalsta, ir stabili.
Iemesli ir dažādi; pirmkārt, ir pieradums pie kara, otrkārt, cilvēkiem un uzņēmējiem ir savas vajadzības, un mēs pievēršamies arī citu problēmu risināšanai. Ir pārgājis tas pirmreizējais šoks,
varbūt bija arī sajūta, ka starptautiskā sabiedrība palīdz un palīdzēs un ka iesaiste no iedzīvotājiem un uzņēmumiem vairs nav tik aktuāla," stāstīja Dimanta.
Ziedo mazāk ne tikai fiziskas personas, bet arī uzņēmumi, atzina biedrības "Tev" sociālā mentore Amela Al-Asbahi. Ja kara sākumā uzņēmumi paši vērsās pie biedrībām, lai ziedotu, tad šobrīd ziedojumus nākas lūgt. Tāpat arī mazinājies pastāvīgo ziedotāju skaits.
"Mēs [nevalstiskās organizācijas] pastāvīgi atgādinām par to, ka nedrīkstam aizmirst – katru dienu Ukrainā mirst cilvēki – civiliedzīvotāji, bērni. Saprotam, ka varam būt nākamie, nedrīkstam nogurt, nedrīkstam aizmirst.
Galvenais ir ziedot nevis lielas summas, bet cilvēki varētu ziedot kaut vai vienu eiro, piecus eiro, bet, ja mēs to darītu visi, tam būtu liels pienesums," norādīja biedrības pārstāve.
Arī Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe atzina: "Ir pilnīgi loģiski un saprotami, ka pēc diviem gadiem aktivitāte ir noplakusi, ja salīdzina ar aktivitāti kara sākumā, bet tas ir saprotams, jo visi nogurst no kara."
Viņš norādīja ka dažāda veida kursi – gan valodu, gan tie, kas saistīti ar uzņēmējdarbības uzsākšanu, un citi – joprojām ir daudz un viegli pieejami, taču kopējais atbalsts no sabiedrības puses gan ir samazinājies.
"Ja mēs negribam kādreiz paši pieņemt šādus ziedojumus, tad nedrīkstam atslābt un mums vajadzētu to turpināt darīt. Jāņem vērā – kamēr ukraiņi cīnās, viņi cīnās ne tikai par savu brīvību, bet arī par mūsējo.
Vienmēr ir kaut kā sevi jāsapurina un jāatceras, ka nekas nav beidzies. Ne vienmēr ziedošana ir tajā materiālajā vērtībā, citreiz iet un piedalīties kaut kādās aktivitātēs un izdarīt kādu roku darbu – tas arī ir labs ziedojums,"
vērtēja Grūbe.
Arī biedrības "Tavi draugi" vadītājs Ulvis Noviks norādīja, ka cilvēki ir pieraduši pie kara, tāpēc ir nepieciešams visu laiku runāt un atgādināt par to, kas notiek Ukrainā, tostarp biedrībai veidojot jaunus projektus, kas piesaistītu ziedotājus.
"Protams, kā pa viļņiem – ir mierīgāki periodi, ir aktīvāki periodi. Tas ir atkarīgs no notikumiem Ukrainā, ja ir kāds uzlidojums, populārāks notikums, par ko cilvēki vairāk ir informēti, tad [ziedojumu] aktivitāte pieaug, līdzko situācija ir stagnējoša un vienmuļa, aktivitāte krīt arī ziedotājos," pastāstīja Noviks.
Ukrainai joprojām ir nepieciešams atbalsts aizsardzībai un šobrīd ļoti vajadzīgas ir vairākas tādas elementāras lietas, kā, piemēram, droni, aptieciņas, automašīnas, bruņu vestes, formastērpi un citas lietas. Organizācijas uzsver arī nepieciešamību pēc degvielas, kas ir vajadzīga, lai spētu regulāri doties uz Ukrainu un nodot palīdzību.
