Lai tuvinātu jēdzienus "drošība un draudi" to mūsdienu izpratnei, nepietiek zināt šo vārdu nozīmi – ir nepieciešams aplūkot gan drošības, gan tās apdraudējuma veidus to vēsturiskajā izpratnē gan globālā, gan reģionālā, gan valsts mērogā.
"Svarīgi ir kritiski domājoša sabiedrība, saprast, kas ir uzticami avoti, un šī izpratne ir jātrenē," uzsvēra Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere.
Tradicionāli ar "draudiem" saprot ārēju militāro apdraudējumu, kas vērsts pret valsts stabilitāti, taču drošības draudi mēdz būt daudzveidīgi: tie ir gan sociālās drošības, gan ekonomiskās un tautsaimnieciskās stabilitātes, gan arī cilvēkdrošības un pat kultūras un informatīvās telpas drošības jautājumi.
"Mēs mēģinām analizēt, kas nav sanācis līdz šim, mēģinām apgāzt tēzi, ka no vēstures neviens nekad nemācās," skaidroja Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs.
Dažāda veida apdraudējumi Baltijas reģionā novērojami jau kopš neatkarīgu valstu tapšanas laika 20. gadsimtā, lai gan nereti drošības draudi sakņojas vēl senākos vēstures periodos.
"Mums ir jāpievērš vairāk uzmanības tam, kas noticis pagātnē, lai mēģinātu izvairīties no tām pašām kļūdām," pauda Upsalas Universitātes pētnieks Metjū Matīss Kots.
Līdz ar straujo tehnoloģisko attīstību, globalizāciju un mainīgo ģeopolitisko stāvokli Baltijas reģiona valstis mūsdienās sastopas ar jauniem un arvien modernākiem iekšējiem un ārējiem drošības izaicinājumiem, un, kā uzsver eksperti, tas liek nezaudēt modrību.
