Simt gadu laikā Starptautiskā Dzelzceļu savienība dzelzceļu ir standartizējusi teju visā Eiropā. Mērķis – to izdarīt vēl plašākā teritorijā. Tas vēl nav paveikts, piemēram, Latvijā, kur sliežu platums atbilst Padomju Savienības standartiem. Tas nozīmē, ka sliedes šeit ir nedaudz platākas.
Lai mazāk nekā 30 gadu laikā Eiropa kļūtu klimatneitrāla, dzelzceļam ir jākļūst par transporta mugurkaulu. Tā Rīgā uzsvēra organizācijas vadība, norādot, ka viņu uzdevums šo pāreju uz vilcieniem padarīt vienkāršāku un izdevīgāku.
Organizācijas Eiropas reģiona vadītājs un britu dzelzceļa "Network Rail" pārstāvis Martins Frobišers sacīja, ka lielākais izaicinājums ir vides ilgtspēja. Mērķis – uz ceļiem samazināt mašīnu skaitu. Lai to īstenotu, savienības pārstāvji gatavojas pārrunāt, kā dzelzceļa elektrifikāciju padarīt lētāku.
"Latvijas dzelzceļš lieliski piedalās Starptautiskajā Dzelzceļu savienībā. Es domāju, ka Latvija patiešām cenšas integrēt sistēmas, tehnoloģijas un sadarboties ar cilvēkiem. Kā integrēt Latvijas sliedes Eiropas dzelzceļa infrastruktūrā – domāju, ka vienas atbildes uz šo jautājumu nav. Domāju, ka atbildes var iegūt forumos. Jums jāpiedalās forumos, kuros mēs runājam par pārrobežu biļešu tirdzniecību un pārrobežu kravu pārvadājumiem. Jūsu komanda uz to ir ļoti koncentrējusies. Esmu patiešām pārsteigts, kā Latvija cenšas sadarboties," sacīja Frobišers.
Atzinīgus vārdus savienības pārstāvji velta lielajam "Rail Baltica" projektam, norādot, ka līdz ar to Baltijas valstu sliežu ceļi būs savienoti ar Eiropu.
Runājot par esošo sliežu tīklu, šobrīd trūkst tiešas līnijas uz Tallinu. Un tas ir galvenais iztrūkums Baltijas valstīs, norādīja "Latvijas dzelzceļa" vadītājs Rinalds Pļavnieks.
"Nākotnei "Rail Baltica" projekts – savienojamība ar Eiropu – ir īpaši kritisks. Līdz ar to, savienojot abus sliežu platumus ar loģistikas punktiem, apkalpes vietām, pasažieru stacijām, var izveidoties ļoti funkcionāls un produktīvs dzelzceļa tīkls," sacīja Pļavnieks.
Savukārt dzelzceļa tīkls, kas savienojas ar Krieviju, Baltkrieviju un citām NVS valstīm, joprojām saglabā būtisku lomu Centrālāzijas apgādē. Tā norādīja Pļavnieks, piebilstot, ka nākotnē šo savienojumu Baltijas valstīs un Somijā varētu izmantot vairāk.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Pirms sešiem gadiem "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija lēstas ap diviem miljardiem eiro, bet tagad tiek pieļauts, ka tas varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
