ĪSUMĀ:
- Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Alkoholisku dzērienu aprites likumā. Rudenī deputāti skatīs likumprojektu otrajā lasījumā.
- Iesniegtie priekšlikumi paredz vecuma palielināšanu, no kura atļauts iegādāties alkoholu, aizliegumu tirgot alkoholu internetā. Par to iestājas arī Veselības ministrija.
- Priekšlikumos tostarp aicināts aizliegt alkohola tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās.
- Vairāki deputāti aicināja pakāpeniski palielināt alkohola akcīzes nodokli, kā arī ierobežot alkohola reklāmas.
- Problēmas ar alkoholu skar cilvēkus ar visdažādākajiem ienākumiem, vecumu, dzīves vietu vai sociālo statusu, norādīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā.
Alkohola patēriņu varētu mazināt reklāmas un akciju aizliegumi
Sākotnējais likumprojekts paredz samazināt alkohola patēriņu ar reklāmas un akciju ierobežošanu, kā arī ar alkohola tirdzniecības liegumu tieši azartspēļu automātu zālēs, bet rudenī gaidāmas plašas diskusijas par papildu priekšlikumiem.
Iepriekš valdībā kritizētos Alkohola patēriņa samazināšanas likuma grozījumus Saeima konceptuāli atbalstīja maijā, bet otrajā lasījumā tos turpinās skatīt rudenī. Likumprojekta referents Saeimā Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") ir pārliecināts, ka arī reklāmas un akciju aizliegumi vai tirgošanas laika un vietu ierobežojumi alkohola lietošanas patēriņu varētu mazināt.
"Par kontroles mehānismiem vēl ir jārunā, bet kaut kādā veidā par reklāmas izņemšanu, piemēram, ka lielveikali vairs nevarētu reklamēt – ja paņemsiet divus alus, tad maksāsies par vienu vai tam līdzīgas akcijas vai atlaides. Tas nedaudz var samazināt to lietošanas daudzumu un mazināt Latvijas iedzīvotāju saslimstību ar aknu cirozi vai samazināt avāriju un arī pašnāvību skaitu.
Skatoties uz statistiku, ka Latvija ir ļoti sliktā vietā Eiropā ar alkohola lietošanu uz vienu cilvēku, sākot no 15 gadu vecuma, – kaut ko vajag darīt, un nevaram stāvēt malā un pateikt, ka viss ir kārtībā. Protams, ir vēl daudz jādiskutē par to, bet mums ir jāvirzās uz priekšu," sacīja Abu Meri.
Par alkohola reklāmas un aprites ierobežojumu likumprojektu atbildīga ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kurā līdz jūnija sākumam iesniegta arī virkne priekšlikumu virzīšanai uz otro lasījumu.
"Mēs iesniedzām priekšlikumu, kas ir saistīts ar vecuma palielināšanu, ka līdz 20 gadiem nedrīkst lietot alkoholu. Tāpat par darba laiku svētdienās, ka var pirkt alkoholu tikai līdz pulksten trijiem pēcpusdienā un līdz pirmdienas pulksten 8 no rīta alkoholu nopirkt nevar.
Tāpat vēl viens priekšlikums, zinot, ka daudzi veikali, īpaši mazāki, svētdienās ir ciet, tad cilvēki parasti iet uz benzīntanku. Un mūsu priekšlikums, ka neatļaut tirgot alkoholu benzīntankos," pauda deputāts.
Veselības ministrija aicina aizliegt alkohola tirdzniecību internetā
Vairāki līdzīgi priekšlikumi iesniegti arī no citiem deputātiem. Savukārt Veselības ministrija (VM) iesniegusi papildu rosinājumu – aizliegt alkohola tirdzniecību internetā, kas patlaban joprojām ir atļauta pandēmijas laikā pieņemto izmaiņu dēļ, norādīja ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Elēna Zviedre.
"Proti, atcelt 2020. gadā pieņemto lēmumu, kas atļauj īstenot alkohola mazumtirdzniecību ar distances līgumu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Alkohola pieejamība ir būtisks faktors alkohola patēriņā, un to norāda arī Pasaules veselības organizācija un arī mūsu narkologi.
Taču par to, kādas beigās būs likumprojekta gala redakcijas, grūti prognozēt, tas ir atkarīgs no ārkārtīgi daudziem apstākļiem un arī lēmumu pieņēmēju prasmes turēties pretī industrijas lobijam," norādīja Zviedre.
Saeimas deputāti aicina palielināt alkohola akcīzes nodokli
Valdības iesniegtie grozījumi sākotnēji gan bijuši dekoratīvi, pauda deputāts Edgars Putra ("Apvienotais saraksts"). Viņaprāt, šie grozījumi narkologu iezīmētās problēmas valstī būtiski nerisinās, ko savukārt vairāk ietekmētu pakāpeniska alkohola akcīzes nodokļa palielināšana un likmju izlīdzināšana ar kaimiņvalstīm. Tāpat deputāts apšaubīja datus, kas liecina, ka Latvijā ir viens no augstākajiem alkohola patēriņiem.
"Pietrūkst tādas pilnas analīzes, jo, skatoties Baltijas valstu līmenī, ja mēs pielīdzinātu visus spēles noteikumus un akcīzes likmes alkoholam, tad mēs redzētu patieso aino, jo šie 12,4 litri uz iedzīvotāju Latvijā….
Es skaidri zinu, ka ir tirgotāji, kas saka, ka svētdienā pierobežā tur ir ļoti daudz lietuviešu pēc trijiem, kas pērk alkoholu Latvijā, un akcīzes likmju Igaunijā dēļ mums bija liels pieplūdums Valkā, kur daudzi uz to pelnīja.
Tā kā es domāju, ka tas skaitlis ir provizorisks, es neticu, ka mēs kā nācija esam tie, kas visvairāk dzer," pauda Putra.
Vienlaikus deputāts piekrita, ka jautājums jāvirza tālāk. Viņš iesniedzis priekšlikumu par kādu izņēmumu saistībā ar ierosināto alkohola tirdzniecības liegumu internetā.
"Mums likumā ir definēta konkrēta grupa, kas ir mazie alkohola ražotāji, kas gadā saražo ne vairāk kā 15 tūkstošus litrus vīna vai 1000 litrus stiprā alkohola. Un es izskatīju viņu argumentus, un man tie likās gana pārliecinoši. Viņiem vairāk ir tādi nišas produkti, un ir iesniegts arī priekšlikums uz otro lasījumu pilnībā aizliegt alkohola tirdzniecību internetā.
Mans priekšlikums savukārt ir, ka atstājam šos mazos vīndarus ārpus šī un viņi to var darīt, jo pamatā tās ir tādas korporatīvās dāvanas, tas nav ikdienas patēriņš. Mazais vietējais ražotājs ir jāatbalsta, un es neuzskatu, ka tas uz tā lielā apjoma fona nodara būtisku kaitējumu sabiedrībai," sacīja Putra.
Alkoholu rosina tirgot speciālos veikalos
Deputāte Linda Liepiņa ("Latvija pirmajā vietā") uzskata, ka akūtāka problēma ir tieši alkohola nelegālās tirdzniecības apkarošana. Arī viņa apšauba cerēto rezultātu, ieviešot šobrīd likumprojektā paredzētos ierobežojumus.
"Tie ierobežojumi, kas ir paredzēti, viņi neskars pašu galveno, jo tirdzniecības vietās reklāma netiks ierobežota. Tas nav samērīgi attiecībā pret pārējiem ierobežojumiem, kas attieksies uz reklāmu, un tas nozīmē, ka ražotāji un izplatītāji visu to naudu, kas līdz šim paredzēta parastajai reklāmai, varēs novirzīt uz reklāmu veikalos.
Manuprāt, šie pamata grozījumi, kas tiek virzīti, rezultātu nedos, tie ir acu aizmālēšanai, ka mēs kaut ko darām, bet, ja faktiski gribētu cīnīties ar alkohola patēriņu, tad būtu jādomā par daudz radikālākiem soļiem – kā alkohola tirdzniecība speciālos veikalos, un vēl viens mehānisms, kas noteikti jāizskata, ir akcīzes palielinājums," sacīja Liepiņa.
Tikmēr "Progresīvo" pārstāvis Edmunds Cepurītis iezīmēja, ka šis likumprojekts balstīts Lietuvā jau ieviestajā politikā, kas ir ļāvis tur samazināt alkohola patēriņu, taču vairākas plānotās sadaļas likumprojektā pazudušas saskaņošanas gaitā.
"Piemēram, tirdzniecības laika ierobežojumi un plašāks alkohola reklāmas ierobežojums, – šīs normas ir pazudušas valdības apspriedē. Tas risinājums, manuprāt, būtu atgriezt šīs normas, kuras sākotnēji bija apspriešanā un papildināt tās vēl ar to, ka alkoholiskos dzērienus būtu aizliegts tirgot degvielas uzpildes stacijās un aizliegt iegādāties attālināti.
Domāju, ka tur ir neizbēgams pamats, ka šim likumprojektam nav steidzamība, jo tur tomēr ir plašas interešu diskusijas, bet, neskatoties uz to, es domāju, mēs arī salīdzinoši ātri trijos lasījumos varam tikt galā, lai tās normas var stāties spēkā," norādīja Cepurītis.
Problēmas ar alkoholu ir cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem un sociālo statusu
Sociālo un darba lietu komisijā likumprojekts ar Veselības ministriju, ekspertiem un nozaru pārstāvjiem tika apspriests aprīlī. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ārste Sarmīte Skaida aicināja diskusijā iesaistītos turpmāk nebalstīties uz maldīgu pieņēmumu, ka problēmas ar alkoholu Latvijā ir tikai kādai konkrētai grupai, jo tās skar personas ar visdažādākajiem ienākumiem, vecumu, dzīves vietu vai sociālo statusu.
"Katru dienu strādājot uzņemšanā un nodaļā, redzu šos pacientus. Ja man ir 28 apmaksātas vietas, tad pēdējo gadu laikā nav tāda rīta, kad man būtu mazāk par šiem 28. Es tagad redzu, ka tie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas pie mums nonāk arvien mazāk, bet te nonākušie ir pilnīgi normāli cilvēki.
Un kas tad ir tas viņu dzēriens – tie ir tie mazie kokteilīši. Nākot no darba, vienu nopērk, otru… Ļoti izdevīgi var ielikt kabatiņā. Bet kas notiek ar aknām – tām ļoti nepatīk, ka alkoholu pilina virsū katru dienu.
Jaunieši nāk 16–17 gadu vecumā ar vairāk nekā divām promilēm, viņi nav guļoši, viņi ir mierīgi, jā, reibumu es redzu, bet viņi ar mani var sarunāties. Saprotiet, protams, ne jau tikai ierobežojumi strādā, bet tie strādā tādā ziņā, ka mēs gribam pasargāt šos riskantos lietotājus un kaitējoši pārmērīgos, jo, ja veikals jau būs ciet vai jābrauc kaut kur tālu pēc alkohola, tad viņš neskries un nenopirks," norādīja Skaida.
Savukārt Latvijas Alkohola nozares asociācija pauda, ka piedāvātie grozījumi ar mērķi ierobežot grādīgo dzērienu atlaižu un akciju reklamēšanu ir formāli un viegli apejami. Arī Latvijas Reklāmas asociācijā apšaubīja, vai likuma izmaiņas ļaus sasniegt mērķi – samazināt alkohola patēriņu Latvijā. Taču rudenī gaidāmas vēl plašās diskusijas Saeimas komisijās, likumprojektu skatot otrajā lasījumā.
KONTEKSTS:
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem ir virs 12 litriem gadā.
VM aprēķinājusi, ka 2021. gadā tiešie alkohola radītā kaitējuma izdevumi veselības aprūpes jomā Latvijā bijuši 56,6 miljoni eiro.
