Dzīvošana laukos nāk ar izaicinājumiem
Zvārtavas pagasta iedzīvotājs Elmārs Ārnieks ar sievu pirms pāris gadiem bija īsteni pilsētnieki, tomēr lauku daba, miers, burzmas neesamība lika pieņemt lēmumu par dzīvošanu laukos. Par labu šai domai nostrādāja arī tas, ka viņi var pelnīt, strādājot attālināti. Tomēr vīrietis atzina – dzīvošana laukos ir ar izaicinājumiem.
"Braukājot un skatoties māju šeit, sapratu, ka tuvumā nekur veikala nav, tuvākais līdz pagājušai nedēļai bija aptuveni 14 kilometri un tagad tuvākais ir 20 kilometri Gaujienā. Jāņem vērā ir arī degvielas pildīšana – džipam ir labs patēriņš, un tuvākā degvielas uzpildes stacija ir 30 kilometru attālumā," stāstīja Ārnieks.
Vidzemē iedzīvotāju skaits mazinās galvenokārt pakalpojumu pieejamības trūkuma dēļ
Pierobežā esošais Zvārtavas pagasts ir viens no retajiem, kur cilvēku skaits pēdējos gadus nedaudz pieaug, – šobrīd tajā dzīvo vairāk nekā 320 iedzīvotāju. Tomēr citos pagastos un novados situācija nav tik rožaina. Piemēram, Alūksnes novadu no 2018. līdz 2023. gadam pametuši gandrīz 1500 iedzīvotāju, bet uz novadu pārcēlušies vien nedaudz pāri par 800. Un viens no iemesliem ir bailes par nākotni.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Druvis Tomsons (Nacionālā apvienība) sacīja: "Šī emocionālā trauksme cilvēkiem noteikti ir, pašvaldībai un valstiski uzdevums ir mazināt šo trauksmi, lai tā ietekme nebūtu tāda, jo skaidrs, ka cilvēki domā par to, ja stundā "X" kaut kas notiks, mēs noteikti neatradīsimies tajā drošākajā vietā."
Otrs iemesls Alūksnes novada iedzīvotāju negatīvajai migrācijai – izglītības iespējas un darbs. Apkopojot informāciju par Vidzemi, var secināt, ka cilvēkam šodien vairāk nekā iepriekš ir būtiski justies drošam.
Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede norādīja: "Ļoti svarīga ir mobilitāte, un tad tas cilvēks jutīsies pats cilvēcīgi droši un, protams, arī šī drošības politika un ģeopolitiskā situācija šobrīd, tāpēc, ja mēs skatāmies uz karti Vidzemes pierobežā, taisni pierobežā gan ar Igauniju, gan arī ar Krieviju, tad tur tā statistika ir visskarbākā."
Vidzemē pēdējo gadu laikā iedzīvotāju skaits sarucis par aptuveni 20 000. Galvenie iemesli ir pakalpojumu pieejamība attālākajos nostūros.
"Laukos dzīve nebūt nav lēta. Un tās viensētas, kas ir jau vēsturiski mantotas un kur vecie ļaudis dzīvo un nodarbojas ar tradicionāliem lauksaimniecības darbiem vai ko citu, ar laiku, protams, izzudīs – jāņem vērā 21. gadsimta izaicinājumi, modernizācija un tā tālāk," atzīmēja Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja.
Smiltenes novadu pērn pametuši gandrīz 300 iedzīvotāju, bet pārcēlušies uz to vien 132. Cik iedzīvotāju aizbraukuši uz ārzemēm, nav precīzi zināms, taču populārākās valstis joprojām ir Vācija, Lielbritānija un Skandināvijas valstis.
Pašvaldības no valsts gaida steidzamu risinājumu
Iedzīvotāju samazināšanās pierobežā ir arī drošības jautājums, atzina Vidzemes plānošanas reģions.
Pašvaldībās uzsvēra – vietvarām un valstij jāveic nopietns un steidzams darbs.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos pauda: "Ļoti svarīgs punkts ir ceļa infrastruktūras sakārtošana. Ja ir labs ceļš, tad šie pārdesmit kilometri, lai sasniegtu sev vēlamo pakalpojumu, nav tāds šķērslis, lai mainītu dzīves vietu."
Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja sacīja: "Ko Latvijā politiķi nacionālā līmenī saprot ar lauku teritoriju un kā viņi vēlas pie tā finanšu resursa, kas Latvijas valstij ir pieejams, tomēr mobilizēt tos cilvēkus palikt laukos vai atgriezties."
Pašvaldībās norādīja – ja šis jautājums netiks risināts kvalitatīvi un arī ātri, tad liela daļa Latvijas attālāko reģionu būs neapdzīvoti.
