Par migrācijas noteikumu reformu joprojām cenšas vienoties ES dalībvalstu iekšlietu ministri, jo Polija un Ungārija nevēlas atbalstīt kārtību, ka tās valstis, ka nevēlas palīdzēt ar migrantu uzņemšanu, tā vietā varēs sniegt finansiālu atbalstu. Šnore uzskata, ka šāda ES politika nav ilgtspējīga.
Ziņots, ka dalībvalstīm būtu jāmaksā līdz pat 20 000 eiro par katru neuzņemto migrantu. Šnore sacīja, ka NA neatbalstīs šādu risinājumu kā vienīgo alternatīvu migrantu neuzņemšanai. Partija atbalsta brīvprātības principu šajā jautājumā, LSM.lv apliecināja Šnore.
"Latvijai būtu jāvadās no veselā saprāta. Ja Polija piedāvā risinājumu, kas ir funkcionējošs un saistīts ar realitāti, tad domāju, ka mēs noteikti to varam atbalstīt.
Jāņem vērā, ka ne jau tikai Polija un Ungārija bija pret, bet bija vesela virkne ar valstīm, kuras atturējās, tostarp Lietuva. Tas tikai liecina, ka pēc būtības tas nav melns un balts," pauda Šnore.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds ("Progresīvie") minēja, ka šis ir daļējs kompromiss, ar kuru pilnībā apmierināts nav neviens. Tomēr Sprūds akcentēja solidaritāti: "Tajos apstākļos, kur mēs esam, tas neprasa tik daudz. Jābūt stingrām ārējām ES robežām, bet jāmeklē kopīgi risinājumi ES iekšējās robežās. Žogs ne vienmēr būs panaceja, kas izglābs visu."
Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Igors Rajevs ("Apvienotais saraksts") skaidroja, ka sākotnēji šī ES nostāja bijusi stingrāka. "Eiropas dienvidvalstis prasīja būtiski lielāku summu [par katru neuzņemto migrantu], bet beigās izdevās vienoties par mazāku – 20 000 eiro. Sākotnēji summa bija būtiski lielāka.
Izdevās panākt, ka dokumentā iekļauj arī vairākas citas atrunas, kas agrāk netika ņemtas vērā.
Pirmkārt, tas ir hibrīdapdraudējums uz mūsu robežas. Zinām, ka migrantu jautājums ir aktuāls arī pie mums. Tas netiek ņemts kopējā kontekstā, tiek uzskatīts, ka tā ir Latvijas, Lietuvas un Polijas šī brīža problēma. Tā nav, tas jautājums jāņem vērā.
Tāpat jāņem vērā vairākas Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" aktivitātes uz robežām – cik daudz valstis iegulda šajā jautājumā, šis aspekts jāņem vērā. Atbilstoši tam, cik daudz valsts iegulda šīs organizācijas darbībā, tad ir jābūt attiecīgi kaut kādiem bonusiem par to, jo citām valstīm, kurām nav ES ārējo robežu, ieguldījumi ir būtiski mazāki. Tas jāņem vērā, runājot par tādu migrantu sadalīšanu pa valstīm."
Savukārt Sprūds norādīja, ka ir divi lieli uzstādījumi – stingrāka kontrole uz robežām, kādā veidā patvēruma meklētāju pieteikumi tiek izskatīti, un solidaritātes mehānisms. Runājot par cilvēku skaitu, kas Latvijā būtu jāuzņem, Sprūds minēja divus variantus.
"Ja paņemam pagājušā gada vienu miljonu [patvēruma pieprasītāju], tad uz Latviju varētu attiekties 0,5% jeb 5000 cilvēku. Ja paņemam to, ka tie, visticamāk, pirmie būs patvēruma meklētāji, kas ir izgājuši cauri stingrākajai robežprocedūrai, tie ir sākotnēji 30 000, tad tur runājam par skaitli 99.
Skaidrs, ka starp 5000 un 100 ir pietiekoši liela starpība arī summā. Tie ir divi miljoni eiro pie simt cilvēkiem vai absolūti cita summa pie vairākiem tūkstošiem," skaidroja Sprūds.
Rajevs norādīja, ka šobrīd Latvija tiek galā ar hibrīddraudiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, bet, ja šāda situācija būtu uz Latvijas–Krievijas robežas, tad valsts viena netiktu galā un būtu jālūdz ES palīdzība.
Atbildot uz jautājumu, kad šo reformu varētu pieņemt, Sprūds minēja gada otro pusi: "Tas ir atkarīgs no diskusijām Eiropas Parlamentā. Tas varētu prasīt vairākus mēnešus. Varētu iezīmēties Spānijas prezidentūras laikā, kas ir otrais pusgads."
Tikmēr Latvijas pozīciju par šo reformu ir apstiprinājusi Sprūda vadītā Saeimas Eiropas lietu komisija. Sprūds LSM.lv skaidroja, ka Latvijas pozīcija ir atbalstoša jaunajai ES migrācijas politikai, bet tālāk sekos diskusijas Eiropas Parlamenta līmenī, kur iespējamas kādas izmaiņas. Tālāk jaunā ES migrācijas politika ir jāintegrē nacionālajā likumdošanā, tādēļ Saeima lems par nepieciešamo likumu grozījumiem. Noslēdzošajā posmā izšķirsies, cik potenciāli daudz patvēruma meklētāju Latvija ir gatava uzņemt vai arī maksāt par patvēruma meklētāju neuzņemšanu.
KONTEKSTS:
ES dalībvalstu iekšlietu ministri vienojās padarīt stingrāku bloka patvēruma politiku. Tomēr diskusijas par reformu plānotas ilgas. Polija iecerējusi veidot valstu bloku, lai šo reformu bloķētu.
Lai pieņemtu lēmumu par ES migrācijas politiku, pietiek ar kvalificēto vairākumu, kuru veido vismaz 15 no 27 dalībvalstīm.
