Taujāts par izskanējušajām ziņām par iespējamu seksuālu uzmākšanos JVLMA, Čerņa sacīja: "Situācija akadēmijā, kas ir plaši izplatīta medijos, ir ļoti, ļoti šausmīga, mūsu atbalsts jau ir pausts un tiks pausts cietušajām [studentēm]. Mēs esam bijuši kontaktā ar pašpārvaldi, esam pauduši to, ka mūsu atbalsta resursi ir pieejami, mēs esam gatavi turpināt aktualizēt šo jautājumu plašāk mūsu platformā, esam norādījuši uz to, ka ir nepieciešami arī grozījumi normatīvajā regulējumā attiecībā uz ētikas jautājumiem."
Studentu apvienība savā tīmekļvietnē ieviesusi sadaļu "Vajag palīdzēt!", kur ir iespējams anonīmi vai arī atklāti ziņot par pārkāpumiem augstākās izglītības iestādēs, stāstīja Čerņa. Šajā sadaļā Studentu apvienība aicina ziņot par pārkāpumiem, kuru raksturo neētiska rīcība, kā rezultātā cietušais tiek diskriminēts, fiziski aizskarts vai citādi tiek pazemots, tāpēc nejūtas droši studiju vidē, kā arī tāda rīcība studiju procesā no augstskolas vai personāla, kas neatbilst normatīvajiem aktiem. Čerņa norādīja, ka šie ziņojumi palīdzēs jautājumus izskatīt plašāk un sniegt atbalstu konkrētai augstskolas studentu pašpārvaldei.
Viņš atzina, ka Studentu apvienība kopš palīdzības sadaļas publiskošanas saņēmusi divus ziņojumus.
Tāpat Studentu apvienības jaunievēlētais prezidents uzsvēra – pēc JVLMA gadījuma nevar izslēgt, ka līdzīgas situācijas nav bijušas citās augstskolās.
"Droši mēs noteikti nevaram būt [ka citur nav līdzīgu gadījumu]. Esmu arī pēc šī gadījuma pabijis sarunās, kurās daudzi citi stāsta par līdzīgām vai dzirdētām situācijām. (..) Arī tai skaitā [citās augstskolās]. Noteikti skatos, ka šī varētu būt plašāka mēroga problēma," sacīja Čerņa, nenosaucot konkrētas izglītības iestādes un gadījumus par seksuālo varmācību citās augstskolās.
Arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda līdzīgu pozīciju – nevar ar pārliecību apgalvot, ka citās izglītības iestādēs šādi gadījumi nenotiek.
"Izskanēja ziņa, ka citās augstskolās studentu pašpārvaldes nesignalizē, tomēr mēs īsti tam negribētu uzreiz uzticēties – tai sajūtai, ka citur tā nenotiek," sacīja Siliņa.
Tādēļ Čerņa uzskata, ka situācija saistībā ar seksuālu vardarbību augstākās izglītības iestādēs jārisina plašākā mērogā: "Un mums ir jārosina, ka tā tiek skatīta arī plašākā mērogā, tiek aktualizēta nepieciešamība pēc šīm ētikas normām, rosinot apmācību uz drošas vides nodrošināšanu. Studējošajam ir jājūtas droši augstākās izglītības iestādē."
Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāve norādīja, ka JVLMA piemēram būtu jābūt kā mācību stundai arī pārējām augstskolām.
Siliņa skaidroja: "Arī pēc pirmā anonīmā signāla – nav svarīgi, vai tā ir anonīma sūdzība vai baumas, – augstskolai būtu jāreaģē. Vēl jo vairāk, ja šādi signāli sāk atkārtoties. (..) Visefektīvākais risinājums ir pašas augstskolas rīcība. (..) Teikums, ka tie ir divi pieauguši cilvēki – students ir pilngadīgs un arī tas docētājs ir pilngadīgs –, absolūti neiztur kritiku, jo viņi nav vienādās attiecībās. Tās tomēr ir varas attiecības, līdzīgi kā tas būtu darba vidē."
KONTEKSTS:
Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākušas septiņu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos.
Akadēmija vērsusies Valsts policijā saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju, arī Kultūras ministrija ir aicinājusi akadēmijas studentes, kas cietušas no pasniedzēju seksuālās uzmākšanās, iesniegt trauksmes ziņotāja pieteikumus.
Policija 11. martā ir saņēmusi iesniegumu un sākusi resorisko pārbaudi.
JVLMA padome 11. martā izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja atkāpties no amata, taču Prānis neplāno atkāpties.
