Rīdziniekiem rīkos seminārus
Domē informēja, ka semināros brīvprātīgā kārtā varēs piedalīties jebkurš interesents neatkarīgi no vecuma, izglītības, tautības, valodas prasmēm, jo mērķis ir visus iedzīvotājus pasargāt un izglītot, kā rīkoties dažādu briesmu gadījumā.
Kopumā Rīgā plāno rīkot astoņus seminārus. Pirmais gaidāms 10. aprīlī. Tie notiks reizi mēnesī ar pārtraukumu vasarā. Tēmas – pirmā būs vispārīgā informācija par rīcību x stundas laikā. Par konkrētiem draudu veidiem runās vēlāk, izglītos arī par bumbu patvertņu labiekārtošanu, par rīcību radiācijas apdraudējuma gadījumā, ja notiek uzlidojumi vai tiek pielietoti šaujamieroči.
Pašvaldībā teica, ka semināri notiks dažādās Rīgas vietās, piemēram, Rātsnamā, sēžu zālē, kur varēs piedalīties 60 cilvēki. Varēs sekot arī tiešraidē un vēlāk noskatīties ierakstu.
Bukleti un bumbu patvertnes
Domes komitejā atbalstīja Civilās aizsardzības plānu, tālāk to virzot uz domes sēdi.
Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons ieskicēja to, kas ir paredzēts plānā: "Civilās aizsardzības plānā ir aktualizētas tās sadaļas, kas saistītas ar radiācijas apdraudējumu. [Tas ir] saprotami, arī pagājušajā gadā tā bija aktuāla tēma. Tur primāri ielikti ieteikumi iedzīvotājiem un pēc tam arī aprakstītas struktūrdarbu organizācija. Protams, ēku sabrukšana, kas savā ziņā korelē, protams, ar militāro apdraudējumu kara apstākļos. Ņemiet vērā – sagatavošanās katram no mums ir tā atbildība būt gatavam. Kā saka – ja mēs sevi sargāsim, tad Dievs arī sargās."
Drīzumā arī tiks drukāti bukleti, un tie būšot apjomīgi.
Šogad plāno atjauno arī divas bumbu patvertnes – Šarlotes ielā 1 un Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 1. Šajās vietās varēs paglābties 360 cilvēki.
Vai darbi nedublējas?
Civilās aizsardzības temati ir aktuāli ne tikai Rīgā. Tādas specifiskās lietas kā kartes ar evakuācijas ceļiem un pulcēšanās vietām vēl tapšot.
Salīdzinājumā ar citām pašvaldībām civilās aizsardzības ziņā Rīga varētu būt viena no visvairāk attīstītām, norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
"Rīgā ir labs piemērs. [Par to] esam runājuši gan ar Latvijas Pašvaldību savienību, gan ar citām pašvaldībām, ka [Rīgā] ir struktūrvienība jeb cilvēki, kuri atbildīgi konkrēti par informācijas savākšanu, analīzi un tālāk viņu iekļaušanu plānā. [Rīgā] ir strukturēti pieiets. Ir pašvaldības, kurās cilvēkam ir iedota tikai ceturtdaļa no slodzes. [Piemēram,] persona pilda darba drošības, ugunsdrošības, vides aizsardzības jautājumus un tai skaitā civilās aizsardzības plānošanas jautājumus. Varētu būt, ka tas nav tik efektīvi," sacīja Nakurts.
Rīgas domē atzīmēja, ka citās pašvaldībās civilās aizsardzības izstrādi veic ārpakalpojumā, bet Rīga to dara no saviem resursiem.
Līdzīgu saturu publicē arī ministrijas un bruņotie spēki. Vai netiek darīts dubultdarbs, domē un ministrijā veidojot informatīvos materiālus un seminārus?
"Ļoti daudz cilvēku prasa, kurš man izstāstīs, kur es šo informāciju dabūšu. Ar šīm aktivitātēm pašvaldība mēģina radīt interesi. Un Rīgas plānā ir sava sadaļa katram plānam, katram apdraudējumam ar pielāgotu informāciju, kā sagatavoties, kā rīkoties," norādīja Nakurts.
Cik līdz šim aizsardzības plāns izmaksājis un cik vēl izmaksās? "Praktisko pasākumu organizēšanu, arī materiālu izveidi, kas būs gan digitāli, gan drukas veidā, esošā budžeta ietvaros," informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai").
Esošais budžets ir 700 tūkstoši eiro algām un izdevumiem pašai Civilās aizsardzības pārvaldei, šogad papildus 420 tūkstoši eiro. Papildus iepriekš minētajam pašvaldība plāno šogad atjaunot divu bumbu patvertņu darbību un apsekot pašvaldības īpašumus, kas varētu būt noturīgi pret sprādzieniem un tos marķēt kā patvertnes.
