Biedrība "Zemnieku saeima" ir viena no 17 lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares organizācijām, kas vienojušās aicinājumā Eiroparlamenta deputātiem balsot pret Dabas atjaunošanas regulu. Viņa norādīja, ka, pieņemot šādu regulu, Latvijas ekonomikai, tautsaimniecībai un lauku apdzīvotībai tiktu nodarīts liels kaitējums, bet klimata mērķi netiktu sasniegti.
"Tas nozīmē 30% no Latvijas teritorijas izņemt ārā no ražošanas. Atjaunot dabisko hidroloģisko režīmu – tas nozīmē neremontēt vairs meliorācijas sistēmas, nojaukt meliorācijas sistēmas. Šeit ir, piemēram, lauki, kur šobrīd tiek iegūta raža, nu un kas tad, kad meliorācijas sistēmu noņem nost? Tad tur ir purvs," skaidroja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa uzskata, ka regula ir nepārdomāta, sasteigta, tās ietekmei nav skaidru aprēķinu un kompensācijas mehānismu.
Šiem zemnieku organizāciju argumentiem nepiekrīt Latvijas Dabas fonds, kas pretēji zemniekiem aicina Eiropas Parlamenta deputātus balstot par Dabas atjaunošanas regulu.
"Šis ir absolūti pārspīlēts apgalvojums, ka mums tagad būs jāiznīcina visa meliorācija, lai tagad appludinātu visas Latvijas lauksaimniecības zemes un tādējādi kaitējot mūsu ražai. Tie uzstādītie mērķi ir ļoti, manuprāt, reālistiski," pauda Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka.
Latvijas Dabas fondā norādīja, ka Dabas atjaunošanas regula ir ļoti nepieciešama, jo daba Eiropā ir kritiskā stāvoklī.
Regula sākotnēji bijusi daudz stingrāka, pašlaik izstrādāta daudz maigāka versija ar daudziem kompromisiem.
Viens no noteikumiem, piemēram, paredzētu nemazināt zaļās platības pilsētās. Detalizētāki noteikumi dabas atjaunošanai vēl tiktu apspriesti.
Tagad galvenais, Dabas fonda ieskatā, ir panākt konceptuālu atbalstu dabas atjaunošanai Eiropas mērogā. Tāpēc vairākas Latvijas vides organizācijas izsūtījušas aicinājumu Eiroparlamenta deputātiem balsot par. Un viņiem ar šādu pašu aicinājumu pievienojas arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Zemnieku federācija, norobežojoties no iepriekš minēto 17 lauksaimnieku un mežkopības organizāciju izplatītā paziņojuma.
Zemkopības ministrija un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādīja, ka kopumā atbalsta regulas priekšlikuma būtību. Tomēr uzsver, ka Latvijai ir svarīgi, lai dalībvalstīm būtu maksimāla elastība regulas ieviešanas pasākumu izvēlē.
