Studējošo kredītu nākamgad rosina paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī

Ņemot vērā straujo inflāciju un dzīves dārdzību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina no 2025. gada paaugstināt studējošā kredīta apmēru mēnesī – līdz aptuveni 500 eiro. Kopš 2020. gada studējošā kredītam ir noteikta fiksēta summa – 350 eiro mēnesī. 

Ministrija skaidro, ka iepriekš studējošo kredīta summa bija noteikta 80% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Pērn miminālā alga bija 620 eiro, bet šogad – 700 eiro, attiecīgi 80% būtu 496 eiro un 560 eiro.

Ņemot vērā straujo inflāciju, IZM ieskatā no 2025. gada būtu jāaktualizē studējošā kredīta apmērs mēnesī, nosakot, ka maksimālā summa būtu orientējoši vismaz 500 eiro.

Tā kā ir izredzes līdz 2023. gada beigām daļu no jau izsniegtiem studiju un studējošo kredītiem finansēt ar piesaistīto Eiropas Investīciju fonda (EIF) finansējumu, pašlaik papildu nauda no valsts budžeta riska segumam nebūtu nepieciešama. Savukārt procentu izdevumus par studējošo kredītiem sedz paši studējošie.

Taču, balstoties uz Valsts kases prognozēm par "Euribor" likmēm, IZM atzinusi, ka vidējā termiņa budžetā kopējā likme var pārsniegt 5% gadā. Tādēļ 2025. gadā papildus būtu nepieciešami 150 tūkstoši eiro, 2026. gadā – 300 000, bet 2027. gadā – 450 tūkstoši eiro kredītu procentu maksājumiem un riska segumam.

"Ja, veidojot 2025. gada budžetu, Saeima paredzēs papildu finansējumu riska segumam un procentu maksājumiem priekš studiju kredīta summas aktualizēšanas, ministrija virzīs attiecīgus normatīvā regulējuma grozījumus," norādīts IZM informatīvajā ziņojumā, ko otrdien uzklausīja valdības sēdē.

Attiecībā uz atmaksas risku, ja studējošais paņems studējošā kredītu 500 eiro mēnesī 10 mēnešus gadā uz pirmajiem diviem studiju gadiem (ar trešo studiju gadu lielākā daļa no studējošiem jau strādā algotu darbu), atmaksa 10 gadu laikā būs orientējoši 100 eiro, kas ir būtiski mazāk nekā atlīdzības starpība darbiniekiem ar augstāko izglītību un darbiniekiem bez augstākās izglītības.

Atsaucoties uz ministrijas absolventu monitoringa datiem, valstī strādājošie ar augstāko izglītību pirmajā gadā pēc absolvēšanas pelna par 40% vairāk nekā strādājošie bez augstākās izglītības, otrajā gadā – par 41% un trešajā gadā – jau par 50% vairāk jeb vidēji par 9772 eiro gadā vairāk. Līdz ar to no studējošā kā kredītņēmēja viedokļa šie ieguldījumi augstākajā izglītībā atmaksājas jau pirmajā nodarbinātības gadā, norādījusi IZM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti