No nākamā gada šķiroto atkritumu krāsainajiem konteineriem namu iekšpagalmos obligāti nāks klāt vēl viens konteiners – brūnais, kas paredzēts bioloģiskajiem atkritumiem. Līdz šim tas ir tikai pie tiem namiem, kur iedzīvotāji brīvprātīgi nolēmuši šķirot bioloģiskos atkritumus. Atkritumu apsaimniekošanas nozares speciālisti atzīst, ka, salīdzinot ar pāris gadu senu pagātni, iedzīvotāji ir kļuvuši daudz apzinīgāki un prasmīgāki atkritumu šķirošanā, tomēr vēl daudz jāmācas.
Prasības nesamērīgas piedāvātajai kvalitātei
Bioloģisko atkritumu konteiners pie Janas mājām ir aptuveni divus gadus. Arī pārējo atkritumu šķirošana jau kļuvusi par ieradumu. Jana cītīgi šķiro atkritumus un ir pārliecināta, ka prasības, kas tiek izvirzītas iedzīvotājiem, ir nesamērīgas pret to, kādu pakalpojuma kvalitāti piedāvā atkritumu apsaimniekotājs.
"Redzu, ka ļoti daudzi iemet ar visiem maisiņiem, bet es viņus ļoti labi saprotu, jo tie konteineri ir briesmīgi," stāstīja Jana.
"Tagad ir rudens, bet vasarā tur bija mušas, lapsenes un nenormāli resni tārpi, kad atvēra vaļā. Un tas viss smirdēja."
Lai arī uz visiem šķiroto atkritumu konteineriem it kā ir norādes, ko drīkst un ko nedrīkst tajos mest, Jana atklāja, ka, izmetot sašķiroto plastmasu, allaž neizpratnē jālauza galva: "Es saprotu, ka jāskatās uz kaut kādām zīmītēm, vai ir plastmasa vai nav plastmasa. Piemēram, uz šāda trauciņa nekādas zīmītes nav – ko man ar viņu darīt?"
Pirms soda piemērošanas konteinera saturu izvērtē
Iedzīvotājiem, kuri godprātīgi cenšas šķirot atkritumus, nav saprotams, kādēļ rēķinam regulāri klāt jāmaksā arī soda naudas un kurš konstatē pārkāpumus.
Kā skaidroja uzņēmuma "Clean R" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane, visai mājai jāmaksā sods, ja atkritumu izvedamā mašīna nevar piebraukt konteineriem, piemēram, ceļu aizšķērso privātie auto. Savukārt sašķiroto atkritumu konteineru saturu izvērtē darbinieki, kuri ierodas tos iztukšot.
"Tiek atvērts konteinera vāks, secināts, kas tur ir iekšā. Ja tiešām ir redzama neatbilstība konteinera saturā, tiek veikta foto fiksācija. Un šī foto fiksācija tiek nogādāta nama apsaimniekotājam," norādīja Rumpane.
Tomēr iedzīvotājiem nav jāsatraucas, ja, piemēram, bioloģisko atkritumu konteinerā būs, iespējams, pat netīšām iekritis plastmasas maisiņš.
"Mēs ļoti rūpīgi skatāmies to apjomu, kas ir nepareizi sašķirots," skaidroja Rumpane.
"Nav gluži tā, ja būs viens maisiņš ar nepareizu atkritumu sastāvu, tad mēs iedzīvotājus sodām; tā nav. Ir pašvaldība, kur noteikts ļoti konkrēts piejaukums. Rīgā tie var būt līdz 20%."
Kā novērojuši atkritumu apsaimniekotāji, biežāk sastopamā problēma ir bezatbildīga sadzīves atkritumu izmešana konteineros, kas domāti bioloģiskajiem atkritumiem, un būvgružu ievietošana dalīto atkritumu konteineros.
Par konteinera tīrīšanu lemj pārvaldnieks
Kad nepieciešams dezinficēt bioloģisko atkritumu konteineru, lemj nama pārvaldnieks. Bet citādi brūnos konteinerus izved tieši tāpat kā pārējos – piebrauc, izber un turpina maršrutu. Konteineri netiek mainīti katrā izvešanas reizē. Atkritumu apsaimniekotāji piedāvā veidu, kā rīkoties, lai bioloģisko atkritumu šķirošana būtu higiēniska.
"Sākotnēji iedzīvotāji pretojās tam, ka "bioloģijai" jābūt tīrā beramā veidā. Tas, ko mēs esam panākuši kopā ar poligonu un pašvaldību, ka vairs nav tīrā beramā veidā, bet ka var būt šī "bioloģija" vākta kompostējamos maisos vai papīra maisos," teica Rumpane.
"Atbilstošie maisi ir divu tipu: papīra maisiņi – diezgan daudz tirdzniecības tīklu piedāvā šos papīra maisiņus. Otrs – biokompostējami maisiņi ar marķējumu, ka tas ir kompostējams."
Kamēr mūsu sabiedrība tikai mācās šķirot atkritumus, par to, kādu plastmasu var šķirot, kādu – ne un ko nozīmē cipariņi uz tās, iedzīvotājiem šobrīd nav jādomā. Taču jāievēro nosacījums, ka iepakojumam, ko met konteinerā, jābūt tīram un sausam.
Aicina iedzīvotājus izveidot slēgta tipa konteineru novietnes
Lai kāds negodprātīgs garāmgājējs nevarētu izbojāt konkrēta nama iedzīvotāju pareizi sašķiroto atkritumu konteinera saturu, namu pārvaldnieki aicina iedzīvotājus izveidot slēgta tipa konteineru novietnes.
SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" Komunikācijas nodrošinājuma nodaļas projektu vadītāja Evija Pastalniece paskaidroja: "Lai izbūvētu slēgta tipa atkritumu novietni, ir nepieciešams dzīvojamās mājas kopības lēmums par darbu veikšanu un projekta izstrādi, ja nepieciešams. Darbu veikšanas uzsākšanai nepieciešams 50% + 1 dzīvokļu īpašnieku balsojums "PAR" minēto darbu veikšanai, kā arī lēmumā jādefinē to finansējuma avots."
Tā kā šis process ne vienmēr ir vienkāršs, "Clean R" pārstāve atzina, ka Rīgā šobrīd tikai apmēram 10% dzīvojamo namu ir slēdzamas konteineru novietnes.
