Dienas ziņas

Pēc saindēšanās ar zaļo mušmiri mirusi sieviete

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Valsts finansē īpašus dūmu detektorus dzirdes invalīdiem

Valsts finansētie dūmu detektori cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem maz pieprasīti

Ja mājā izceļas ugunsgrēks, cilvēki ar dzirdes traucējumiem var nedzirdēt dūmu detektora signālu. Šiem cilvēkiem paredzēti īpaši detektori, un tie ir pieejami Latvijas Nedzirdīgo savienībā par valsts finansējumu. Tomēr tiem pieteikusies tikai neliela daļa potenciālo lietotāju.

Tā kā cilvēki ar dzirdes traucējumiem nedzird parastā dūmu detektora signālu, viņiem īpaši paredzētais detektors vibrē vai mirgo. Vibrospilvenu novieto zem spilvena, lai pat miegā nedzirdīgais tiktu brīdināts.

Dzirdes aparātus Latvijā izmanto aptuveni 25 tūkstoši cilvēku, taču pieteikušies un saņēmuši speciālos dūmu detektorus ir tikai aptuveni 1000 cilvēku.

Pirms valsts finansējuma piešķiršanas interese par tiem bijusi aptuveni 10 reižu lielāka, vērtēja SIA "LNS Surdotehniskās palīdzības centrs".

"Cilvēkam nav laika aiziet, pēc tam pie mums atbraukt, cilvēks grib uzreiz atnākt, nopirkt un viss," skaidroja "LNS Surdotehniskās palīdzības centra" izpilddirektors Eduards Bērziņš Lācis.

Īpašajam detektoram var pieteikties Latvijas Nedzirdīgo savienībā. Lai to izdarītu, jāiesniedz vairākas izziņas un arī jāsamaksā 7 eiro un 11 centi. Turklāt jārēķinās, ka no pieteikuma iesniegšanas līdz saņemšanai paies ap divām nedēļām.

Ja pērk uzreiz un bez valsts finansējuma, tad detektora cena ir ap 100 eiro.

Bet detektori būtu svarīgi arī tiem nedzirdīgajiem, kuriem ģimenē ir cilvēki bez dzirdes traucējumiem.

"Mērķauditorija ir pilnīgi visi cilvēki — dzīvo viņš viens vai ar kādu citu kopā. Jo šodien, tā kā mēs esam divatā, viss ir kārtībā, bet nākamajā dienā, kad cilvēks, kas dzird, aizbrauc ciemos, es nedzirdu — tā ir problēma," skaidroja Bērziņš Lācis.

Taču dūmu detektoru ieviešana nav problēma vien nedzirdīgo vidū. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) skaidro – lai gan detektorus uzstāda vairāk, statistika nav iepriecinoša.

Dzīvokļos, kur pērn izcēlusies ugunsnelaime, vien 46% gadījumu ir bijis uzstādīts dūmu detektors.

VUGD operatīvās vadības pārvaldes operatīvais dežurants Kārlis Broms norādīja, ka vēl aizvien sastopama daļa cilvēku, kuri uzskata – ja man šī ugunsnelaime nav notikusi, tad man šo dūmu detektoru nevajag.

"Lielākajā daļā gadījumu cilvēki ugunsgrēkos, kuri notiek dzīvojamā sektorā, nevis sadeg, bet nosmok," skaidroja Broms.

11% gadījumu uguns postījumi bijuši tik nopietni, ka nav bijis pat iespējams noteikt to, vai dūmu sensors vispār bijis.

KONTEKSTS:

No 2020. gada dūmu detektori mājokļos ir obligāti. Dūmu detektors ar skaļu skaņas signālu vēstīs par telpās izveidojušos sadūmojumu, lai varētu laikus evakuēties no bīstamās vides un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.

Sods par dūmu detektora neesamību privātpersonām ir robežās no 30 eiro līdz 280 eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti