ĪSUMĀ:
- "Delna" pētīja 10 partijas, kas pārstāvētas 13. un 14. Saeimā.
- Pētījumā secināts – Latvijā jāstiprina partiju iekšējās demokrātijas līmenis.
- Partiju biedri nepietiekami iesaistīti lēmumu pieņemšanā.
- Problemātiskāk iekšējo demokrātiju nodrošināt tieši partiju apvienībās.
- Latvijā lielākajai partijai 2000 biedru, Igaunijā – 13 000, Lietuvā – 14 000.
- Partiju pārstāvji par zemo līdzdalību: Cilvēki nevēlas, lai viņu darbu saistītu ar partiju.
- "Providus" pētniece: Jāizvērtē partiju valsts finansējuma efektivitāte.
Lai veicinātu partiju biedru un arī sabiedrības izpratni par līdzdalību, "Delna" radījusi arī "Partijas biedra rokasgrāmatu".
Biedrības "Delna" ieskatā Latvijā partiju iekšējai demokrātijai ilgstoši veltīts nepietiekami daudz uzmanības.
Pētījumā "Delna" analizēja 10 partijas no 23, kas pārstāvētas 13. un 14. Saeimā.
Uz pētnieku aicinājumu piedalīties intervijās par šo tēmu atsaukušās Liepājas partija, "Latvija pirmajā vietā", "Vienotība", Nacionālā apvienība, "Kustība "Par!"", "Latvijas attīstībai", "Konservatīvie" (Jaunā konservatīvā partija), "Progresīvie", Latvijas Reģionu apvienība un Latgales partija.
Šajās intervijās ar partiju valdes locekļiem, biedriem un pētot arī partiju statūtus, secināts, ka partiju biedri nepietiekami iesaistīti lēmumu pieņemšanā un biedru iesaiste partijās lielākajā daļā gadījumu arī aprakstīta tikai vispārīgi.
Plašākai sabiedrībai līdz ar to liegta iespēja saprast, kā notiek lēmumu pieņemšana katrā partijā, īpaši partiju apvienībās, norādīja "Delnas" pētnieks un pretkorupcijas eksperts Olafs Grigus.
"Intervējām divus pārstāvjus no katras partijas – kādu partijas valdes locekli un kādu ierindas biedru.
Parasti visproblemātiskāk iekšējās demokrātijas mehānismu nodrošināt ir tieši partiju apvienībās.
Partiju biedriem ir visvairāk neskaidrību par to, kas ir tās viņu iesaistes iespējas, un biedriem nav iespējams veikt pārraudzību par lēmumiem, kas pieņemti partnerorganizācijā. Mēs praksē esam redzējuši, ka apvienību gadījumā, ja biedri uzdod neērtus jautājumus, tad partijas valde vienmēr var atsaukties uz to, ka lēmums pieņemts partnerorganizācijā, bet par to bieži ir grūti pārliecināties vai saukt pie atbildības otras partijas amatpersonas," skaidroja Grigus.
"Delna" vēl izceļ faktu, ka lielākajā Latvijas partijā ir tikai ap 2000 biedru, kamēr Igaunijas lielākajā partijā ir vairāk par 13 000 biedru, bet Lietuvā vairāk nekā 14 000.
Tātad iedzīvotāju iesaistes līmenis kopumā partijās ir zems, līdz ar to palielinās riski, ka lēmumu pieņemšanā iesaistās maz cilvēku un liela daļa sabiedrības netiek pienācīgi pārstāvēta.
Pētījuma prezentācijai līdzi sekoja arī partiju pārstāvji, kas pēc tam šo zemo biedru skaitu skaidroja ar to, ka daudzi cilvēki, kas varētu iesaistīties partijās, to nedara, jo nevēlas, lai jebkuru šī cilvēka darbu, piemēram, kādā nevalstiskā organizācijā saista tikai ar partijas interesēm. Proti, kļūstot par partijas biedru, savu profesionālo darbu un viedokli nav iespējams norobežot no piederības partijai.
Savukārt domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, kas arī 2009. gadā veica pētījumu par partiju iekšējo demokrātiju tolaik pirms pašvaldību vēlēšanām Rīgā un Jūrmalā, tagad izcēla, ka partijas saņem arī nozīmīgu valsts finansējumu, šogad tie ir 5,8 miljoni eiro, kas būtu cita starpā jāizmanto arī jaunu cilvēku piesaistei partijās un šīs iekšējās demokrātijas veicināšanā.
"Man liekas, ka mums ir pārāk maz diskusiju par to, kas notiek ar valsts finansējumu politiskajām partijām un vai tas ir nesis kādas pozitīvas pārmaiņas gan pašu partiju kā struktūru darbībā, gan arī tās politikas kvalitātes ziņā. Man ir ļoti kritisks vērtējums, jo es neredzu pagaidām, ka Latvijas politikā šī valsts finansējuma ietekme parādītos daudz kvalitatīvos, labāk izdiskutētos un izpētītos priekšlikumos.
Es ļoti gribētu, ka šī valsts finansējuma ietekmes izvērtējums notiktu tuvākajā laikā, citādi tā, man liekas, ir ļoti liela izšķērdība," pauda Stafecka.
Savukārt "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa norādīja, ka partiju iekšējai demokrātijai ir būtiska loma arī korupcijas risku novēršanā. Šī gada "Eirobarometra" aptaujā 74% Latvijas iedzīvotāju pauda uzskatu, ka korupcija ir būtiska problēma valstī.
"Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka korupcija visizplatītākā ir tieši politiskajās partijās. 43% aptaujāto iedzīvotāju tā uzskata. Turklāt "Delnai" vēl uztraucoši šķiet tas, ka aptaujātie iedzīvotāji atzinuši, ka baidās ziņot par korupcijas gadījumiem un zināmā mērā netic mūsu tiesībsargājošo iespējām un spējām cīnīties ar korupciju," pastāstīja Tauriņa.
