«Re:Check»: Kas Latvijā izplata sazvērestības teoriju par «ķīmiskajām trasēm»?

Kas Latvijā izplata populāro sazvērestības teoriju par tā saucamajām ķīmiskajām trasēm? Skaidro "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check".

«Re:Check»: Kas Latvijā izplata sazvērestības teoriju par «ķīmiskajām trasēm»?
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Sociālajos medijos aizvien vairāk cilvēku dalās ar bildēm un video, kuros redzamas lidmašīnu debesīs atstātās sliedes. Maldinātāji tās sauc par "ķīmiskajām trasēm" un apgalvo, ka valdības vai kādas organizācijas šādi izsmidzinot kaitīgas vielas vai pat Covid-19.

Viens no piemēriem – kāda sieviete "Facebook" video rāda debesis ar lidmašīnu atstātajām sliedēm un krieviski stāsta, ka šodien visas debesis ir ķīmiskajās trasēs.

Aizvadītajās nedēļās vairāki tūkstoši cilvēku dalījušies ar līdzīgiem ierakstiem arī latviešu valodā. 

Taču debesīs redzamās svītras nav kaitīgas ķīmiskās vielas, bet tā sauktās inversijas gāzu sliedes, ko veido mazi ledus kristāli. No lidmašīnas dzinēja nāk ūdens tvaiks. Aptuveni 10 kilometru augstumā ir zems spiediens un apmēram mīnus 56 grādu temperatūra un šis tvaiks sasalst. Skaidro Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Vita Štelce:

"Lidmašīnu astes jeb grīstes ne vien vizuāli, bet arī efekta ziņā mēdz pielīdzināt mākoņiem. Tās veidojas, kad uz lidmašīnas dzinēja atstātajām sīkajām daļiņām atmosfērā veidojas tādi kodoliņi, uz kuriem var koncentrēties atmosfērā esošais mitrums." 

Piemēram, populārais bokseris Mairis Briedis sekotājiem rāda video ar platām inversijas gāzu sliedēm un jautā, vai tā esot apzināta pāri darīšana cilvēkiem. Viņš ironizē, ka fizikas likumi laikam ik dienu strādājot atšķirīgi: "Izskatās, ka katru dienu fizikas likumi mūsu debesīs strādā savādāk."

Tas esot tāpēc, ka sliedes mēdzot būt gan īsas un šauras, gan platas un ilgi negaistošas. Taču sliežu forma un saglabāšanās ilgums ir atkarīgs no gaisa mitruma, vēja un temperatūras. Skaidro Vita Štelce: "Lidmašīnu kondensācijas grīstes noteiktos mitruma un lēnu vēju apstākļos neizklīst, bet veido tādus spalvveidīgus mākoņus, kas intensīvas aviosatiksmes reģionos var veidot ievērojamu augšējo mākoņu slāni. Un arī tāpēc cilvēki ir bieži novērojuši un fotografē šīs astes, kur patiesībā nav nekāda pamata, ka tur kaut kāda ķīmija ir izkaisīta virs mums."

Savukārt partijas "Latvija pirmajā vietā" pārstāvis Sandris Točs nesen publicēja bildi ar lidmašīnu svītrām un to komentāros papildināja ar ziņu, ka 17. septembra rītā Liepājā konstatēta ļoti slikta gaisa kvalitāte. Komentāros cilvēki rakstīja par jaunu Covid-19 vīrusa paveidu un ķimikālijām debesīs.

Taču konkrētajā dienā Liepājā gaisa kvalitāte bija laba. Par pārsniegtu rādītāju tika ziņots, taču vēlāk konstatēts, ka tā bija tehniska kļūda. Stāsta Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Štelce: "Šī vērtība ir izbrāķēta un vides portālā pie operatīvajiem datiem tā vairs netiek attēlota. Varam informēt, un tas ir rakstīts arī mūsu mājaslapā, ka šie operatīvie dati tiek attēloti tiešsaistes režīmā pirms kvalitātes kontroles. Tāpēc arī šāda situācija ar lielo koncentrāciju šajā dienā bija sanākusi, bet patiesībā gaisa kvalitāte bija laba un nekāds pārsniegums tur tajā brīdī nebija. Tā bija vienkārši tehniska ķibele."

Tā saukto ķīmisko trašu sazvērestības teorija radās pirms nepilniem 30 gadiem. Pirmo reizi to internetā publicējis kāds Viljams Tomass 1999. gadā. Tajā teikts, ka "ķīmiskās trases" ASV pilsētā Sietlā cilvēkiem it kā izraisījušas bezspēku, acu asarošanu un citas kaites. Taču līdz ar interneta pieejamību tā kļuvusi populārāka nekā jebkad.

Arī zinātnieku aptaujas liecina, ka ķīmisko trašu eksistencei nepiekrīt teju neviens jomas eksperts. Piemēram, 2016. gadā aptaujā 76 no 77 atmosfēras pētniekiem un ģeoķīmiķiem atbildēja, ka nekad mūžā nav saskārušies ar pierādījumiem, kas apstiprinātu slepenas izsmidzināšanas programmas esamību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti