Pērn ST kopumā ierosinātas 47 lietas. Visvairāk lietu – 40 – ierosināts pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Līdzīgi kā 2022. gadā, arī pagājušajā gadā saglabājusies tendence, ka liela daļa no tiesā iesniegtajiem pieteikumiem un ierosinātajām lietām skar dažādus kriminālprocesa jautājumus.
Pavisam ST aizvadītajā gadā izskatīja 22 lietas un spriedumi pieņemti 17 lietās.
Tiesas priekšsēdētājs Laviņš uzrunā uzsvēra, ka ikviens cilvēks ir Latvijas vērtība, un tiesa to uzsvērusi arī aizvadītajā gadā, piemēram, konstatējot, ka ikvienai trūcīgai personai joprojām nav pieejams visu tās pamatvajadzību apmierināšanai pietiekams atbalsts.
"Uzsvēršu, ka tādu sociāli atstumtu cilvēku esība, kuri neizjūt valsts atbalstu un tādējādi nejūtas piederīgi šai valstij vai pat zaudē šo piederības sajūtu, var radīt arī valsts drošības riskus," norādīja ST priekšsēdētājs.
Tāpat viņš pieminēja lietu par profesionālā dienesta karavīriem noteikto aizliegumu piedalīties politiskajās partijās. Pārstāvis no Bruņotajiem spēkiem bija iesniedzis konstitucionālo sūdzību, ka šāds aizliegums ir neatbilstošs Satversmei. ST to izskatīja un nepiekrita šādai nostājai, lietā atsaucoties uz ģeopolitisko kontekstu un karu Ukrainā.
Laviņš minēja arī vairākas šogad tiesā izskatāmās lietas, piemēram: par pāreju uz mācībām valsts valodā gan privātajās, gan valsts izglītības iestādēs; par kārtību, kas paredz, ka sešus gadus vecs bērns var tikt uzņemts 1. klasē Rīgas pašvaldības skolās tikai brīvu vietu gadījumā; par sadzīvisku jautājumu, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums samaksāt ūdens patēriņa starpību.
"Mēs esam saņēmuši ievērojamu skaitu konstitucionālo sūdzību gan no bērnu vecākiem, kuru bērni iet privātajās skolās, gan no bērnu vecākiem, kuru bērni iet pašvaldību un valsts dibinātajās skolās. Un šīs konstitucionālās sūdzības ir par to, ka izglītība tikai valsts valodā gan pirmsskolas, gan pamata, gan vidējās izglītības posmā tiek apstrīdēti divi aspekti. Ka izglītība tikai valsts valodā var šiem cilvēkiem liegt iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Es šobrīd neapgalvoju, es saku, kādi argumenti tiek izvirzīti. Un otrs – runa ir par to, vai šādās mācību programmās ir iespēja apgūt arī mazākumtautību valodu un tās kultūru," klāstīja Laviņš.
ST nākamajos mēnešos būs jāskata vēl citas sabiedrībai svarīgas lietas. Vienā no tām jau šobrīd tiesa gatavo nolēmumu; tā skar Krievijas Federācijas pilsoņiem noteikto pienākumu nokārtot valsts valodas prasmju pārbaudījumu,
lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Tāpat gaidāma lietas izskatīšana par iespēju cirst mazāka izmēra kokus un kažokzvēru izmantošanu nolūkā iegūt kažokādas.
"Novēlu ikvienam novērtēt to, ka mūsu dzīvi nosaka nevis ieroči un nedemokrātiski ietekmes līdzekļi, bet gan Satversme un tiesību spēks!" pauda Laviņš.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā uzrunā īpaši izcēla ST nozīmīgumu, norādot, ka ne vienmēr ceļš ir bijis gluds.
Rinkēvičs šodien tiesas goda viesim Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Kūnam Lēnartsam pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni.
