„Galotnes jau visas noražojušas, tagad sākas apakšējos dzinumos un, ja stingri laista, tad var redzēt, ka izzied arī apakša, kas arī vēl vēlāk būs [ar ogām],” - „Zemesziediņu” saimnieks Vairis Vilemsons pie aveņu lauka rāda laistīšanas sistēmu, kas šajā karstumā sniedz veldzi katram stādam. Turpat blakus arī dīķis, kur ik pa brīdim ieslēdzas dziļurbuma sūknis. Saimnieks stāsta, ka
sākumgadu bēdīgā pieredze arī likusi meklēt risinājumu, lai ogu raža nebūtu pakļauta dabas kaprīzēm.
„Iestādīju 2002. gadā, arī bija karsta vasara, tad mums nebija dīķa, tad mēs vairākus kilometrus vadājām no Gaujas ar mucu. Bet, kad tu visu dienu novadā un redzi, ka vagas ir jau sausas, tad var sacīt, ka cīņa ar vējdzirnavām bija. Pirmajā gadā man te ziedēja hektārs zemeņu, es viņas cītīgi laistīju, bet, kad sākās ogas, šis dīķis - viņam 4 metri dziļums - bija tukšs, un es no hektāra novācu tikai divus spaiņus ogu, jo viņas sažuva,” atceras Vairis Vilemsons.
Tagad ogu laistīšana te uz lauka, var teikt, ka ir saules ziņā, jo dīķa malā izvietotas saules baterijas, kas darbina sūkni.
„Karstā laikā viņš iet nepārtraukti no pulksten desmitiem līdz vakarā sešiem, ūdens pumpējas dīķī iekšā, un tad atkal, kad tas akumulators uzlādējas, tad viņš ieslēdzas pa brīdim. Mums sacīja, ka elektrību ievilkt būs krietni dārgāk nekā saules baterijas, tāpēc mēs arī nolēmām; jo elektrības ievilkšana jau maksā, pēc tam jāmaksā par elektrību, bet mēs nopirkām saules baterijas un tagad nav jāmaksā ne par ko. Jo bez laistīšanas viņas pat neataug pēc tam vairs, un diezgan stingri nācās laistīt šogad, ir trīs sūkņi, kas sūknē ūdeni, un tāpēc arī ogas bija,” klāsta saimnieks.
Vairis Vilemsons atzīst, ka zemniekam visu laiku ir jāmeklē iespējas, kā pilnveidot savu saimniekošanu, un tas nozīmē arī mācīšanos un dažādu kursu apmeklēšanu:
„Tāpēc arī iesaistāmies visos Apes un Igaunijas projektos, ko mums piedāvā, un tur arī daudz ko labu var iemācīties.”
Apes novada izpilddirektors Viesturs Dandens bilst, ka reizēm nākas gluži vai apbrīnot zemnieku izdomu, kā tiek meklēti un rasti risinājumi dažādām situācijām:
„Es tik tiešām apbrīnoju viņus, kā viņi strādā, viņi arī seko līdzi jaunajām tendencēm, viņi mācās līdzi, un arī rezultāts ir. Viņu pašu pagastā es zinu vēl vienu citu cilvēku, kas aizbrauc uz izstādi, uz Igauniju, uz Tartu un izskata tās jaunās tehnoloģijas, kā, piemēram, uzklāt zemeņu plēvi. Izrādās, ka ir tādi agregāti, ar kuriem var to plēvi uzklāt un reizē iestrādāt apūdeņošanas cauruļu sistēmu. Tad viņi atbrauc mājās un izspriež, ka tas ir par dārgu, un tajā Virešu pagastā viņi izgatavoja [iekārtu] paši. Tā kā mūsu cilvēki ir ļoti radoši.”
Bet „Zemesziediņu” saimniecībā šī karstā vasara, kas pasteidzināja ogu sezonu, būtībā ir apstiprinājums saimnieku iecerei, ka ir jādomā, kā ogu ražas laiku paildzināt, un pašlaik te uz lauka jau sārtojas zemenes, kas ražu nesīs vēl arī augusta sākumā.
„Tāpēc mēs arī eksperimentējam. Agrāk mums bija tikai parastās zemenes, kas jau beidzās jūlija sākumā, tad mēs sākām ņemt no Holandes stādiņus pa pushektāram, tagad eksperimentējam ar šķirnēm, cita šķirne jau beigusies, bet cita vēl nav sākusies, lai tādā veidā varētu paildzināt,” skaidro Vilemsons.
Lai arī Virešu pagasts ir patālu no lielajām pilsētām, te audzētajām ogām pircēju netrūkst, daudzi arī paši brauc lasīt, un tas kļūstot arvien populārāk. „Zemesziediņu” ogas iecienījuši arī kaimiņvalsts iedzīvotāji,
stāsta saimnieks:.
„Igauņi arī sāk pēdējos gadus Apē pirkt ogas un sacīja, lai iemāca arī viņiem pašiem izaudzēt tādas, viņu saimniekiem izaudzēt tādas kā mūsējiem neiznāk. Saredzu perspektīvu, pircējiem patīk un pašam patīk, domāju, ka tā ir īstā niša.”
Tā kā par pircējiem „Zemesziediņos” nesūdzas, nu izvirzīti divi mērķi – gan pagarināt ogu ražas laiku, gan papildināt piedāvājuma klāstu, tāpēc tagad te līdzās avenēm un zemenēm aug arī krūmmellenes.
