Ik gadu zinātniskais institūts ''Bior'' Ventā atgriež simtiem tūkstošu zivju mazuļu, kas augs un pēc trim vai četriem gadiem izaugs pat vairāk nekā par 10 kilogramu smagiem Baltijas lašiem. Baltijas jūras lašu zvejā šobrīd ir liegums, jo zivis nārsto. Tieši nārsta laiks – oktobrī un novembrī – ir vislabākais, lai iegūtu ikrus zivjaudzētavām.
''Jau kuro gadu desmitu mēs ķeram lašus un taimiņus Ventas upē, lai palīdzētu atražot zivju resursu. Jo lasis un taimiņš ir mūsu nacionālā bagātība, ko mums ir izdevies saglabāt, jo Eiropā ir palikušas pāris lašu upes, mēs esam Eiropā visbagātākie," pastāstīja Pelču zivju audzētavas pārstāvis Valdis Plaudis.
Lašu pavairošana joprojām notiek pēc senču metodēm. Tos ķer ar murdiem. Ļoti būtiski zivis operatīvi nogādāt Pelču zivju audzētavā. Senāk ikrus slauca paši zvejnieki.
Zvejnieku kolhoza ''Sarkanā bāka'' laikā Ventā darbojās pat vesela brigāde, bet nu zvejnieki par ērtāko atzīt tīklu, jo lasis izpeld augšējos ūdeņos.
''Venta ir viena no Eiropas labākajām upēm, kur lasis nāk nārstot. Līdz ar to rudenī nāk iekšā no Baltijas jūras," pastāstīja saimniecības ''Dunduri'' zvejnieks Dainis Rozentāls.
Viņš lašu ķeršanā rudeņos iesaistās jau vairāk nekā 40 gadu. Diemžēl kustība ar motorlaivām pa upi šajā laikā sarežģī uzdevumu. Kādreiz rudeņos to darīt nemaz nav bijis atļauts, lai sargātu Latvijas zivju nārstu.
''Pie Kuldīgas lec augšā. Jūs atceraties slaveno bildi, kur Kuldīgā ir lielie grozi, kur lec laši! Tātad, viņi lec augšā un iet augšā līdz pat Skrundai. Vēl augstāk un augstāk, cik tik var tikt...'' stāstīja zvejnieks.
Dienā, kas zvejnieku saimniecības ''Dunduri'' vīri izcēla tīklus, zivjaudzētavai ''Pelči'' tika nodotas 44 taimiņu mammmas, 23 taimiņu tēvi, 18 tik svarīgās lašu mammas un 22 lašu tēvi.
Ventā makšķernieki ķer arī asarus, līdakas, zandartus.
