Audzētavas "Rožlejas" īpašnieks Ainārs Buls rāda 15 gados izaudzēto egļu lauku, kas ik gadu ap Ziemassvētkiem tiekot retināts, lai klientiem sagādātu galveno svētku rotu – egli. Bet, lai to sarūpētu, darbs tiek ieguldīts gadiem.
"Nepārtraukti ir jāpļauj, jāravē, lai neieaug, ilgi, ilgi, jā," atzina Buls.
Šogad iedzīvotāju aktivitāte un eglīšu meklējumi sākušies krietni agri, pat jau novembra vidū. Bet tomēr lielākais pieplūdums gan gaidāms tuvāk svētkiem.
"Rožleju" saimnieks norādīja, ka cenas eglītēm šogad neesot celtas, bet novērots, ka cilvēki vairāk izvērtē, kuras kategorijas eglīti pirkt, – audzētavā piedāvā grieztās, bet vairāk strādā ar eglēm podiņos, ko vēlāk klienti pārstāda.
"Mums tas pats segments paliks 15, 26 un līdz 32 eiro, tas ir maksimālais," par cenām šogad stāstīja uzņēmējs.
Eglīti meklē mežā
Daļa uzrunāto iedzīvotāju savukārt norādīja, ka tieši doties eglītes meklējumos uz mežu esot tradicionāls ģimenes pasākums.
Ķegumietes Edīte un Ināra sacīja: "Paši braucam uz mežu. Tā kā bērni ir izauguši un vairs negaida rūķi zem egles, tad tagad man ir eko variants, es zarus ielieku."
Kā skaidroja "Latvijas Valsts mežos" (LVM), ģimene LVM apsaimniekotajā teritorijā var nocirst vienu eglīti, un prognozēja, ka līdz ar ekonomisko situāciju valstī interese šogad varētu būt lielāka, tāpēc atgādināja, ka eglītes meklējumos ir jāievēro nosacījumi.
AS "Latvijas Valsts meži" pārstāvis Guntis Ščepaniks pauda: "Atļauts cirst ir grāvju malās, uz kvartālstigām, meža ceļa malās, zem elektrolīnijām, kā arī pieaugušā mežā mazās eglītes. Nedrīkst cirst eglītes, kas ir garākas par trim metriem. Un celma diametrs nedrīkst pārsniegt 12 centimetrus."
Korekcijas Ziemassvētku svinēšanā šogad ieviesusi energokrīze. Kā sacīja iedzīvotāji, šogad svētkiem atvēlētais budžets un tēriņi ir būtiski samazināti. Ziemassvētkos dāvanu vietā plāno vairāk kopīgas aktivitātes ar ģimeni un dāvanas pagatavot pašu spēkiem.