Jau vairākus gadus Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju negatīvi ietekmē elektroenerģijas izmaksas. Būtisku daļu no tām veido tā dēvētā obligātā iepirkuma komponente. Pirmdien MK komiteja akceptēja EM sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz, ka lielajiem, energointensīvajiem uzņēmumiem būs tiesības saņemt atlaidi 85% apmērā no OIK maksājumiem par "zaļo enerģiju".
"Mēs skaidri zinām, ka mums elektroenerģijas cena jau diezgan ilgu laiku ir bijis viens no ierobežojošiem faktoriem gan jaunu investīciju piesaistīšanai, gan mūsu ražošanas uzņēmumu eksportspējas veicināšanai. Jo elektrības cena, kas ir pieejama biržā, daudz neatšķiras, atšķiras papildu izmaksas - dažādu pārvades, sadales un dažādu atbalsta maksājumi, kas tiek papildus pierēķināti elektrības rēķinam. Un mums viena būtiska daļa no rēķina tiek veidota no obligātā iepirkuma komponentes. Tā ir apmēram trešdaļa," atbalsta nepieciešamību pamatoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Atbilstoši valdības komitejā lemtajam, uz atlaidi varēs pretendēt tie uzņēmumi, kuru elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 10 gigavatstundas gadā. Potenciālo atlaides saņēmēju vidū ir vairāki Latvijā pazīstami un lieli ražojošie uzņēmumi.
"Tas komersantu skaits, uz kuriem varētu attiekties šāds atbalsts, ir ne vairāk kā sešdesmit. Tur ir virkne zināmu, būtisku uzņēmumu kā, piemēram, „Lauma”, „Knauf”, „Nexus fiber”, „Vika Wood”, „Jeld-Wen”, Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca. Tie ir uzņēmumi, kuriem elektroenerģijas cena ražošanas procesā veido diezgan lielu izmaksu īpatsvaru. Tie būtu tikai ražošanas uzņēmumi," skaidro ekonomikas ministre.
To, ka obligātā iepirkuma komponentes maksājumi kļuvuši par nopietnu apgrūtinājumu ražošanas attīstībai Latvijā, valdības komitejas sēdē apliecināja arī akciju sabiedrības "Valmieras stikla šķiedra" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Andris Brutāns.
"OIK problēma ir ļoti sarežģīti veidojusies gadu gaitā. Katrā ziņā es domāju, ka tā ir sasniegusi savu kritisko robežu, un manā skatījumā, mūsu akcionāru skatījumā, rūpnīcas skatījumā - kaut kādi pasākumi šajā virzienā būtu jādara. Mūsu akcionāri ražo stikla šķiedru arī Vācijā, kas ir dārga zeme, bet par enerģiju viņi maksā 7 eirocentus par kilovatstundu, mēs maksājam gandrīz 9. Nemaz nerunāsim par Amerikas Savienotajām Valstīm, kur mēs maksājam 3,6 eirocentus par kilovatstundu," MK komitejas sēdē teica Brutāns.
Saskaņā ar EM aprēķiniem, OIK maksājumu atlaižu piemērošana lielajiem uzņēmumiem valsts budžetam jau nākamgad izmaksās aptuveni 12, 6 miljonus eiro. Šo summu plānots ņemt no „Latvenergo” maksātajām dividendēm. Valdība par noteikumu apstiprināšanu plāno lemt otrdien, 14. jūlijā.
