Aptuveni 16 miljoni eiro. Tieši tik daudz „Latvijas dzelzceļam” būtu jāmaksā valsts budžetā no savas peļņas. LDz un Satiksmes ministrijas vadība tam nepiekrīt, sakot, ka pēc būtības peļņa ir vien aptuveni divi miljoni eiro. Pārējais esot ieguldīts jaunu graudu vagonu iegādei un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā.
„Pašreiz mēs maksājam vairāk nekā 110 miljonus eiro nodokļos. Ja mēs neattīstāmies tālāk, mēs būsim… Jūs zināt, dzelzceļš Rīga-Ērgļi. Nebija investīciju, 25 kilometri stundā, bet neviens nevar pateikt, ka dzelzceļa nav. Bet tad mēs vairs nebūsim 12 tūkstoši, ar laiku varbūt pieci vai trīs tūkstoši darbinieku. Nevedīsim 60 miljonus kravu, vedīsim varbūt piecus miljonus, bet arī vairāk nevajadzēs. Ātrums nebūs vajadzīgs, caurlaides spējas nebūs. Bet tad mūsu kopējais ieguldījums vairs nebūs 110, bet gan 10-20 miljoni,” sacīja Latvijas Dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss skaidro, ka LDz nauda ir nepieciešama attīstībai un Eiropas projektu īstenošanai. Turklāt peļņa nemaz neesot bijusi plānota. Tādēļ, ja valdība liks šobrīd samaksāt budžetā, tad vēlāk var nākties prasīt no budžeta papildu līdzekļus.
„Ja mēs atņemam līdzekļus, kuru nav, tad vienkārši ir jāiet uz banku un jāaizņemas. Bet uz valdību mēs nāksim nofinansēt līdzfinansējumu,” sacīja Matīss. Bet finanšu ministrs Andris Vilks iebilda: „Katram uzņēmumam ir savas iekšējās rezerves. Es ieteiktu pavērtēt iekšējas, sponsorēšanas un pārējas pozīcijas. Tā kā es domāju, ka nav tik traki, ka būtu jāiet uz valdību pēc neparedzētajiem līdzekļiem.”
Lai gan Satiksmes ministrija saka, ka LDz peļņa nav bijusi plānota, Finanšu ministrija uzstāj - ieņēmumi no LDz peļņas budžetā tomēr ir paredzēti. Tam sliecas piekrist arī premjere Laimdota Straujuma: „Kolēģi, es gribētu tomēr atbalstīt Finanšu ministriju. Vienkārši mums ir tās nozares, kuras no mūsu budžeta dzīvo - skolotāji, veselība un visas citas. Kaut kur tā nauda ir jāieņem.”
Prakse likt visiem valsts uzņēmumiem lielāko pelņas daļu atdot valsts budžetam radās krīzes gados, un par to pastāv dažādi viedokļi. Daži saka, ka maksāt valsts budžetā ir nepieciešams. Bet citi uzskata, ka tas vājina valsts uzņēmumus.
