Kanels atzina, ka pārvadājamu kravu apjoms lidostā ir ļoti svārstīgs: “To nekādā veidā neizdodas [paredzēt]. Ja pasažieru skaits ir dažreiz lielāks, dažreiz mazāks (..), tad kravas ir ļoti mainīgas. Tās var vienā gadā, parādoties vienam lielam klientam vai kravu grupai, strauji izaugt un nākamajā gadā tikpat strauji nokrist.”
Lai gan kravu pārvadājumos esot ieguldīts liels darbs, vēl daudz kas trūkstot. Pirmkārt, tas esot aktīvs darbs ar kravu īpašniekiem un pārvadātājiem, lai Rīga tiktu atzīta par piemērotu vietu kravu pārvadāšanai. Tāpat nepieciešama infrastruktūras sagatavošana, procedūru pilnveidošana, radot labvēlīgus apstākļus kravu īpašniekiem un pārvadātājiem.
Līdzās pasažieru un kravu pārvadāšanai lidostai “Rīga” ir būtiski arī neaviācijas pakalpojumi, piemēram, zemju izīrēšana, auto stāvvietas, terminālu izīrēšana veikaliem.
Ceturtdien, 2.jūnijā, plānots parakstīt sadarbības memorandu par "Rail Baltica" lidostas dzelzceļa stacijas pilnvērtīgu integrāciju lidostas teritorijā, un Kanelis uzskata, ka nav nekāda pamata apšaubīt, ka šie plāni īstenosies. Ar vilcienu uz lidostu varētu aizbraukt jau pēc 5-6 gadiem, un vilcienu stacija palīdzēšot piesaistīt pasažierus arī no citām valstīm.
Ziņots, ka maija vidū lidostas "Rīga" padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Juris Kanels, padomes locekļa amatā – Raitis Nešpors, bet neatkarīgā padomes locekļa amatā – Tālis Linkaits.
