Reirs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atgādināja, ka budžeta ieņēmumi ir mazāki nekā plānots, bet izdevumi būs tādā līmenī, kā plānots. Viņš gan norādīja, ka ieņēmumi ir tuvāk sākotnējām prognozēm, un, lai gan ekonomika attīstās lēnāk, taču ieņēmumi nekrīt tik strauji, un tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests labi strādā pie ēnu ekonomikas apkarošanas.
Augustā būs lielāka skaidrība, kad būs jaunākas ekonomikas attīstības prognozes un būs apkopotas ministriju un nozaru vēlmes, tad arī valdība diskutēs, vai nākamgad par vienu procentpunktu – no 23% līdz 22% - samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā tas bija iepriekš apsolīts un ierakstīts likumā.
Jautāts, vai var garantēt, ka valdība nenolems palielināt nodokļus tikai dažus mēnešus pirms 1.janvāra, ministrs sacīja, ka “garantēt var visu, ja nepiedalās procesā”.
Viņš uzsvēra, ka vispirms ir jāsaņem no ministrijām priekšlikumi par nozaru finansējumu, tad redzēs cik valdībai ir naudas un kādas ir vēlmes, un tad valdība lems - samazināt savas vēlmes vai citādi kompensēt trūkstošus līdzekļus. “Var jau pārskatīt prioritātes”, sacīja Reirs, norādot, ka sarunas par nākamo budžetu nebūs vieglas.
Jau ziņots, ka iepriekš Fiskālās disciplīnas padome nāca klajā ar paziņojumu, ka nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešama 113,8 miljonu eiro liela konsolidācija, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda pieauguma riskus.
Iepriekš padomes priekšsēdētājs Jānis Platais intervijā portālam lsm.lv brīdināja, ka izvairīties no nodokļu palielināšanas, izdevumu mazināšanas vai pat abiem šiem faktoriem būs ļoti grūti, turklāt jau tagad atsevišķu ministriju pieprasījumi mērāmi simtos miljonos. Platais arī norādīja, ka valdība jau ilgāku laiku atliek nepatīkamus lēmumus, piemēram, vēlmi, lai nodokļu ieņēmumi valsts budžetā būtu apmēram viena trešdaļa no IKP.
Aprīļa vidū Fiskālās disciplīnas padome, paužot viedokli par Latvijas stabilitātes programmu 2015.-2018.gadam, no vienas puses, atzina, ka ekonomika ir attīstījusies līdzsvaroti bez būtiskas novirzes no prognozētā ekonomikas pieauguma apjoma. Taču piekrīt, ka IKP prognoze bija jāsamazina, kā to jau bija izdarījusi Finanšu ministrija. Tomēr, no otras puses, padome apšaubīja valdības ieceri kā vienreizēju pasākumu nozīmēt izdevumu palielināšanu aizsardzībai. Pēc padomes ieskatiem, šādi izdevumi ir jāuzskata par daudzkārtējiem, tādējādi tiem ir cita ietekme uz fiskālo bilanci.
Arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks vairākkārt ir brīdinājis, ka Latvijai tuvākajos gados būs jācīnās par to, lai izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus, un norādījis, ka aizsardzības budžeta palielināšana prasīs palielināt nodokļus.
