Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Margarita Brovacka stāstīja, ka iedzīvotājiem iespēju salīdzināt banku un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju tarifus nosaka Eiropas Savienības (ES) direktīva. Tās mērķis - palīdzēt patērētājiem orientēties banku pakalpojumu izmaksās, lai izvēlētos sev piemērotāko pakalpojumu sniedzēju.
16 Latvijā darbojošos banku pakalpojumu tarifi no šī gada 1. janvāra pieejami PTAC mājaslapā, un informācija par biežāk izmantoto pakalpojumu izmaksām turpmāk būs jāiesniedz reizi gadā.
“Ja ir kādas izmaiņas cenrādī, tad šī informācija jāiesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izmaiņu veikšanas. Mēs pirms publicēšanas pārbaudām šo informāciju, un, tikai apstiprinot, tā tiek novirzīta tālāk uz šo salīdzināšanas rīku. Eiropas Savienības mērķis ir veicināt mobilitāti starp bankām, lai patērētāji varētu salīdzināt, un arī lai noskaidrotu, kādas ir izmaksas, kā arī veicināt konkurenci starp bankām,” skaidroja Brovacka.
Pētījumu grupas SKDS direktors Arnis Kaktiņš stāstīja - pētījumi liecina, ka iedzīvotāji banku pakalpojumu izmaksām īpašu uzmanību pievērš krīzes laikā. Tā bijis arī 2008. gadā, kad iedzīvotāji, kam bija konti vairākās bankās, liekos kontus slēdza.
“Kad naudiņas paliek mazāk, tad iedzīvotāji sāk vairāk skaitīt naudu. Kāpēc maksāt komisiju divām bankām? Materiālā rocība tomēr pēdējos gados lēnām, bet iet uz augšu, un tas vedina domāt, ka visdrīzāk iedzīvotāji vairs tik skrupulozi neskatās arī uz tēriņiem, kas saistīti ar kontu turēšanu bankās,” sprieda Kaktiņš.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izveidojas jaunu rīku, kurā var salīdzināt komercbanku maksājumu pakalpojumu cenas. Vai būs daudz iedzīvotāju, kas tajā ielūkosies, vai jāgaida nākamā krīze?
“Šķiet, ka varētu būt grūti tā precīzi salīdzināt, jo mana pieredze ar bankām ir tāda, ka tur dažkārt ir ļoti atšķirīga tarifu struktūra. Piemēram, maksā kaut kādu fiksētu maksu, bet tajā iekšā ir kaut kāds noteikts darījumu skaits. Citam atkal tā formula var būt savādāka. Man nav ne mazāko šaubu, ka bankas pacentīsies savus tarifus sarežģīt, lai nevarētu salīdzināt. Tas nav īsti viņu interesēs, lai patērētājs pilnīgi skaidri saprot, kas ir lētāks,” pieļāva Kaktiņš.
Arī Konkurences padomes veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā tikai 26% Latvijas iedzīvotāju ir mainījuši banku, lai gan, sekojot banku pakalpojumu tarifiem, ietaupīt varētu līdz pat 38,5% gadā.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Margarita Brovacka atzina, ka cenu salīdzināšana prasa iedziļināšanos.
Piemēram, tabulā salīdzināta maksa par skaidras naudas izņemšanu. Dārgākā ir 17,20 eiro, bet tik liela summa jāmaksā, ja vienā reizē izņem 430 eiro.
Savas bankas bankomātā parasti naudas izņemšana sadarbības partneriem ir bez maksas.
Ja izņem citas bankas bankomātā, atšķirība ir no nulles līdz 11 eiro 45 centiem. Un te arī ir informācija, kā izveidojusies šī summa. Ja izņem vienā reizē 430 eiro, papildus bankai ir jāmaksā 11 eiro un 45 centi.
Piemēram, mazākām bankām nav sava bankomātu tīkla. Viņi piedāvā līdz 1000 eiro mēnesī vai piecas reizes mēnesī izņemt naudu bez maksas. Virs šī limita piemēro 2% no summas vai minimums trīs eiro. Debetkarte pirmajā gadā var būt bez maksas, bet no otrā gada jāmaksā 3,76 eiro mēnesī. Dārgākā kredītkarte ir 10,42 eiro centi, lētākā – 1,19. Šis rīks dod iespēju salīdzināt izmaksu pozīcijas, un, iespējams, kādam tomēr radīsies vēlme pamainīt banku, un tas tikai būtu par labu tirgus situācijai.
