“Mēs šeit dzīvojam paaudžu paaudzēs. Šeit ir dzīvojuši vecāki, šeit ir dzīvojuši vecvecāki, šeit dzīvojam mēs,” stāsta Mežaparka iedzīvotāja Arnika Jansone.
Viņas ģimene vairāk nekā 70 gadus dzīvo Mežaparkā. Dzimtas īpašumu Arnikas ģimene nevēlas pamest. Taču nekustamā īpašuma nodoklis pēdējo desmit gadu laikā kļuvis par būtisku slogu ģimenes budžetam. Tā nomaksai jāatdod arvien lielāka daļa no ģimenes ienākumiem.
Nekustamā īpašuma nodokļa segšanai iepriekš ņemts gan ātrais kredīts, gan atliktas svarīgas operācijas veselības uzlabošanai.
Taču šis ir pirmais gads, kad ģimene nodokli laikā nespēja samaksāt, tāpēc saņēmusi brīdinājumu par nodokļa piedziņu piespiedu kārtā.
“Cik ilgi var atlikt plānotu operāciju, kura maksā 2200 eiro? Un mums tādas ir divas vajadzīgas,” saka Arnika.
Pirms desmit gadiem nekustamā īpašuma nodoklis par Arnikas un vīra kopīpašumu Mežaparkā bija 306 eiro gadā. Šogad abiem kopā jāmaksā 2614 eiro.
"Lēciens sākās 2010. gadā, kad sāka tirgot uzturēšanās atļaujas," saka Arnika Jansone.
Ar lūgumu risināt pieaugošo nodokļu slogu vienīgajam mājoklim Arnika vērsusies pie vairākām iestādēm, tostarp Saeimas deputātiem. No tiem atbildēja tikai daži.
“Valsts ar savu trulo “jums ir jānomaksā” un šiem antikonstitucionālajiem izteikumiem “ja nevari nomaksāt, jāiet prom”… Uz kāda pamata? Es šeit dzīvoju gadu gadiem!” sašutusi Arnika.
Rīgas iedzīvotāji pašvaldībai par nekustamā īpašuma nodokli ir parādā 14 miljonus eiro. Pēdējos gados parāds nepieaug, pat mazliet samazinās. Taču šī nodokļa parāds ir 60 000 rīdzinieku. No tiem būtisks parāda apjoms ir aptuveni 12 000 rīdzinieku.
Pērn 3000 rīdzinieku saņēma paziņojumu no tiesu izpildītājiem.
Rīgas domes ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis gan piebilst, ka īpašums atsavināts tikai tiem rīdziniekiem, kam bijuši citi parādi. Nekustamā īpašuma nodokļa parāda dēļ vien nevienam rīdziniekam īpašums neesot atņemts.
“Viņš varbūt ir savā veidā unikāls, ka viņam ir šis nodrošinājums – nekustamais īpašums. Līdz ar to agrāk vai vēlāk šis nodoklis tiek iekasēts, labprātīgi vai piespiedu kārtā,” norāda Ziedonis.
Jūrmalā atsavina mājokli par ilgstošu nemaksāšanu
Nekustamā īpašuma nodokļa parādniekiem parasti ir arī citi parādi. Taču Jūrmalas pilsētā ir arī gadījums, kad pašvaldība ir vienīgais kreditors - mājsaimniecībai nav citu parādu, viņu nekustamā īpašuma nodokļa parāds ir zem 1000 eiro. Pašlaik notiek viņu vienīgā īpašuma atsavināšanas process.
“Ņemot vērā, ka tik ilgstoši nevarēja piedzīt šo parādu no naudas līdzekļiem, no citiem ienākumiem, diemžēl šis gadījums ir nonācis līdz izsolei,” atzīst Jūrmalas pilsētas domes Nodokļu nodaļas vadītāja vietniece Edīte Silova.
“Ja cilvēks nevienojas ar pašvaldību, neizrāda iniciatīvu, tad mēs pieņemam lēmumu un nododam tiesu izpildītājiem,” skaidro Silova.
Šobrīd iedzīvotāji Jūrmalai parādā 3,7 miljonus eiro. Jūrmalas domei ir aktīvas 2800 parāda piedziņas lietas. Lielākajā daļā no tām Jūrmalas pašvaldība ir viens no vairākiem kreditoriem. Jūrmalas domes mājaslapā publicēts garš saraksts ar Latvijas nerezidentiem, pēc uzvārdiem spriežot, arī Krievijas estrādes zvaigznēm, kas palikuši parādā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu.
Domē gan skaidro, ka saraksta publicēšana ir pienākums, taču būšana sarakstā nenozīmē, ka parāds joprojām nav samaksāts. Lielākā daļa nerezidentu nodokli samaksā, jo no tā nomaksas atkarīga uzturēšanās atļaujas pagarināšana.
“Mūsu pieredze liecina, ka pēc brīdinājuma saņemšanas aptuveni 80% paši samaksā, savukārt, kad nosūtām lēmumu zvērinātam tiesu izpildītājam izsolei, aptuveni 50% no lēmumiem tiek izpildīti,” saka Silova.
Gerhards aicina meklēt risinājumus
Atšķirībā no Jūrmalas, kur deklarētajiem Eiropas Savienības pilsoņiem tiek piemērota 70% nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, Rīgā apkaimēs ar lielāko zemes kadastrālo vērtību šādu atlaižu nav, lai gan vairākās apkaimēs nekustamā īpašuma nodoklis līdzīgi kā Jūrmalā pieauga tieši uzturēšanās atļauju darījumu dēļ. Nerezidentu darījumi būtiski uzaudzēja kadastrālās vērtības vietējiem iedzīvotājiem.
Rīgā vairākas amatpersonas ir norādījušas – ja nespēj samaksāt, īpašumu var pārdot. Tam nepiekrīt vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
“Tas nav iemesls, kāpēc būtu jābojā cilvēku likteņi un jārada degradētās teritorijas. Burtiski līdz gada beigām, es domāju, ir jāgūst skaidrība par šiem daudzajiem variantiem,” uzskata Gerhards.
Vairāku partiju pirms vēlēšanām solītais - nekustamā īpašuma nodokli skatīt kopējā nodokļu reformas kontekstā - izkūpējis gaisā. Tieslietu ministrijā interviju atsaka, sakot, ka nodokļa atlaižu un īpašumu konfiscēšanas jautājumi ir pašvaldību ziņā. Savukārt Finanšu ministrija norāda - šis ir patēriņa nodoklis un tam samazinājums nav plānots.
“Jo ilgāk velk, jo lielākas problēmas būs, jo īstenībā mūsu aicinājums kolēģiem gan Tieslietu, gan Finanšu ministrijās ir pēc iespējas ātrāk sēsties pie galda un strādāt pie konkrētiem variantiem,” saka Gerhards.
Vienīgais risinājums, kas panākts pašlaik, ir kadastrālo vērtību iesaldēšana lielākajai daļai īpašumu grupu. Taču tas nerisina nodokļa apmēru tām apkaimēm, kur nodokļa apmērs pārsniedz vairākus tūkstošus vienai mājsaimniecībai.
