Paredzēts, ka “Nord Stream 2” trase atradīsies 25 kilometru attālumā no Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem. Projektā pašlaik notiek ietekmes uz vidi izvērtējuma process. Projekta pārstāvji apmeklē iesaistītās valstis, uz kurām cauruļvadu sistēmas paplašināšana varētu atstāt ietekmi, un stāsta par projekta nekaitīgumu.
Ieradušies Latvijā, “Nord Stream 2” pārstāvji norādīja, ka ietekme uz Latviju būs niecīga. Viņi arī uzsvēra, ka ieguvēji no projekta būs tieši eiropieši, jo Eiropas Savienības valstu saražotās dabasgāzes apjoms nākamo 20 gadu laikā samazināšoties, tādēļ aizvien vairāk gāzi nāksies importēt.
Tādēļ “Nord Stream 2” pārstāvis Eiropas Savienībā Sebastians Saas uzsver – projekta mērķi ir tīri ekonomiski, nevis politiski: “Projekts balstās uz ļoti skaidru dabasgāzes pieprasījuma analīzi Eiropas tirgū. Saskaņā ar vidēja termiņa prognozēm par dabasgāzes patēriņu Eiropas Savienībā 2035.gadā Eiropas Savienībai būs jāimportē par aptuveni 120 miljardiem kubikmetru dabasgāzes vairāk nekā šobrīd, jo pašmāju saražotais apjoms iet uz leju, bet patēriņš ir stabils. “Nord Stream 2” var nodrošināt aptuveni pusi no tā.”
Latvijas valdība jau aprīlī lēma, ka Latvija projektā neiesaistīsies un to neatbalsta. Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (“Vienotība”) arī teicis, ka Latvijas piedalīšanās “Nord Stream 2” projektā būtu drauds nacionālajai drošībai. Krievijas – Vācijas savienojuma paplašināšana būtu arī pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem – dažādot gāzes avotus.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) arī nepiekrīt, ka projekts nav motivēts politiski. Viņš uzsver – “Nord Stream 2” ir Krievijas mēģinājums piegādāt gāzi Rietumeiropai, apejot Ukrainu: “Tas ir politiski motivēts projekts, jo tas atrisina vienu būtisku jautājumu. Ģeopolitiska konflikta rezultātā ir mēģinājums apiet gāzes padeves caur Ukrainu, bet nodrošināt tās pa tiešo pa Baltijas jūru, pa Baltijas jūras gultni. Ne tikai Latvija, bet pietiekami liels valstu skaits neatbalsta šo projektu un tā realizāciju. Ir skaidrs, ka ir lēmums nekādā veidā no valdības puses šo neatbalstīt, un tā ir valdības pozīcija, kas nav mainījusies.”
“Nord Stream 2” pārstāvis Sebastians Saas gan stāsta, ka tranzīts caur Ukrainu joprojām būs vajadzīgs arī pēc projekta pabeigšanas, jo Eiropas dabasgāzes pieprasījumu viens pats “Nord Stream” nodrošināt nespēšot. Viņš arī uzsver – projekta finansēšanā piedalās piecas lielas Eiropas enerģētikas kompānijas, un tām mērķis noteikti neesot sekot Krievijas ģeopolitiskajām interesēm.
Pašlaik Eiropas Komisija pēta, vai “Nord Stream 2” projekts atbilst Eiropas Savienības noteikumiem. Saas ir pārliecināts, ka projektu varēs īstenot un pielāgot normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Cauruļvadu būvniecību plānots uzsākt nākamgad.
Tikmēr Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, paužot, ka "Nord Stream 2" gāzes vada projekts ir pretrunā ar Eiropas Savienības mērķiem samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas gāzes piegādēm.
