Jau vēstīts par Ilzi, kura ar vīru un diviem maziem bērniem tāpat kā daudzas citas jaunās ģimenes, cerēja beidzot tikt pie pašu mājvietas. Plānu, izmantojot valsts garantiju programmu pirmā mājokļa iegādei, paņemt hipotekāro kredītu ar samazinātu pirmo iemaksu, burtiski pēdējā brīdī izjauca komercbanku reakcija uz jauno makstātnespējas likumu.
Šobrīd Ekonomikas ministrija atzīst – pagaidām nav ideju, kā piespiest bankas sadarboties un programmu glābt. Par makstātnespējas likuma izstrādi atbildīgās tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs uzskata – banku reakcija ir saprotama
„Šis ir gadījums, kad Saeimas plenārsēde nobalsoja savādāk nekā tautsaimniecības komisija, un, protams, ja balsos savādāk nekā komisija, beigu beigās izveidojas situācija, kad šāds valsts atbalsts jaunajām ģimenēm, kas vēlētos iegādāties mājokļus, viņš nav iespējams,” saka Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš („Vienotība”). „Tādā redakcijā, kā tagad ir nobalsots faktiski to nevari izdarīt. (..) Man žēl jauno ģimeņu, kas savā veidā tagad ir tādā ķīlnieku situācijā, ko viņiem darīt, ja, iet uz īres dzīvokli, komunālajā dzīvoklī dzīvot,” viņš piebilst.
Deputāts Viktors Valainis, kurš likumu izstrādājis, uzskata – arī apstiprinātajā redakcijā, tam nevajadzētu ietekmēt atbalsta programmas darbību, un līdzīgi kā tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš („Vienotība”) komercbanku reakciju sauc par šantāžu.
„Šī sistēma liek atgriezties pie sarunu galda ar komercbankām, jo te ir jāpiekrīt komercbankām, situācija mazliet ir pamainījusies, bet ne tik dramatiski, kā viņi uzskata. (..)” saka Maksātnespējas likuma grozījumu autors. „Jautājums no komercbanku puses varētu būt tāds, ka, lūdzu, valsts, palīdziet, tagad jums vajadzēs mazliet vairāk iedot, tā kā tad runājam par to, nevis runājam par to, ka vajadzētu vispār šo programmu slēgt,” norāda Valainis.
Viņš arī uzsver – jaunajā maksātnespējas likumā noliktās atslēgas princips nemaz nav ietverts. Atšķirībā no Amerikas, kur, atsakoties no īpašuma, kredītsaistības var dzēst pat, ja tas gluži vienkārši nepatīk, šis likums to paredz tikai tiesas apstiprinātas makstātnespējas gadījumos. Šai pozīcijai piekrīt arī ekonomikas eksperti.
„Tas ir tikai daļēji saucams par „noliktās atslēgas” principu, un man liekas, ka šis te troksnis, kas ir sacelts par šo jautājumu ir pārāk liels (..)” atzīst ekonomikas eksperts Arnis Sauka. „Es esmu pārsteigts, ka šo likumu vispār akceptēja, jo mēs zinām, ka Latvijā ir spēcīgs banku lobijs un tas, ka bankas atļāva kaut ko tādu izbīdīt, tas ir samērā liels pārsteigums, acīmredzot ir kāds lielāks lobijs, vai tie ir ātro kredītu devēji vai cilvēki, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem, grūti pateikt,” norāda Sauka.
Ekonomikas pētnieks uzsver – banku satraukums skaidrojams ar to, ka turpmāk nāksies rūpīgāk izvērtēt kredītņēmēju maksātspēju.
Viņaprāt, ievērojams hipotekāru kredītu pirmo iemaksu palielinājums būtu neizdevīgs pašām bankām, un to pašreizējo retoriku sauc par centieniem panākt sev ērtākas likuma izmaiņas. Jauno ģimeņu atbalsta programmas nākotne gan tāpat paliek neskaidra.