Vaicāts par iecerēto reformu nekustamo īpašumu darījumu jomā, tieslietu ministrs atzina, ka šajā reformā tiks meklēts vidusceļš. "Tas varētu būt vienas pieturas aģentūras princips, lai šo septiņu vai astoņu iestāžu vietā nekustamo īpašumu darījumu veikšanai paliktu viena iestāde," sacīja ministrs.
Viņš pieļāva, ka par pamatu nekustamo īpašumu darījumu reformai varētu ņemt kaimiņvalstu veiksmīgo pieredzi. Tiesa, pagaidām sociālie partneri kategoriski iebilst pret iecerēto reformu. "Viņu galvenais arguments ir tāds, ka varētu nedaudz samazināties tie ieņēmumi, kas ir viņu biznesā. Protams, viņi par to cīnās, un es viņus ļoti labi saprotu," teica ministrs.
Viņš atzina, ka risinājumi ir dažādi un tiks atrasts kopsaucējs. Pēc tieslietu ministra domām, būtu jāsamazina gan Zemesgrāmatas nodeva, gan arī maksa par notāra pakalpojumu. "Un, ja notāru piedāvātā reforma īstenosies, tad [maksa] samazināsies vismaz uz pusi," sprieda ministrs.
Taujāts, cik liela ir pretestība iecerētajai reformai nekustamā īpašuma darījumu jomā, ministrs noteica: "Katrai reformai ir pretestība, un vissmagākā pretestība ir maksātnespējas jomas reformās, kur ir milzīgs spiediens".
Ministrs norādīja, ka šis spiediens pamatā tiek izdarīts no pašiem maksātnespējas administratoriem, kuru skaits pārsniedz 300 un "kuriem bieži vien trūkst darba, viņi ir pārāk daudzskaitlīgi mūsu valstī, salīdzinot ar citām valstīm".
Pēc Rasnača sacītā, šī maksātnespējas administratoru interešu aizstāvība izpaužas dažādi, piemēram, ar "publikācijām laikrakstos, ar sižetiem medijos ar savādiem deputātu priekšlikumiem". Piemēram, par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem "nācās cīnīties ļoti ilgu laiku".
Ministrs uzskata, ka maksātnespējas administrēšanā ir nepieciešama stingrāka pārraudzība, un cerams, ka to izdosies nodrošināt jaunajam Maksātnespējas administrācijas vadītājam, uz kura amatu ir izsludināts konkurss.
