Viņš arī norāda, ka šis ir stabilizācijas gads, kurā tiek veikti pienākumi, kas agrāko grandiozo plānu dēļ palika ēnā un netiek darīti. Piemēram, agrāk bija paredzēts veidot lidsabiedrības „Ryanair" aviobāzi, taču ēnā palika citi uzdevumi. „Šis ir stabilizācijas gads (..) Šogad plānojam 4,8 miljonus pasažieru. Tas ir 0,6% vairāk nekā pagājušajā gadā," saka Mūrnieks.
Viņš gan uzsver, ka Rīga aizvien ir pārliecinoša līdere Baltijas lidostu vidū. Proti, Rīgā ir puse no visa Baltijas pasažieru tirgus kopumā. Tas ir tik pat, cik Tallinā, Viļņā un Kauņā kopā. „Tas, kas vērojams kaimiņos, ir mīnuss 11% [pasažieru šogad] Tallinā, mīnusi ir Viļņā, plusi ir Kauņā. Tur pasažieri ir pārstaigājuši no Viļņas uz Kauņu," saka Mūrnieks, paužot, ka Rīgas lidostas pozīcija palikusi neapdraudēta.
Vaicāts, vai Rīgā varētu ienākt citas aviokompānijas, viņš sacīja, ka patlaban sekmīgi rit sarunas ar Turkmenistānas aviokompāniju, kas varētu piedāvāt lidojumus Rīga – Ašhabada, kā arī aviokompāniju „Poljot", kas piedāvās lidojumu Rīga – Voroņeža.
Savukārt attiecībā uz Krievijas aviokompānijas „Aeroflot" aiziešanu no Latvijas Mūrnieks norāda, ka satiksme starp Maskavu un Rīgu ir vairāku citu aviokompāniju nosegta.
