Latvijas lauksaimnieki piesardzīgi par jauno ES lauksaimniecības politikas vīziju

Eiropas Komisija ir izstrādājusi konceptuālu dokumentu – vīziju par Eiropas Savienības pārtikas un lauksaimniecības nākotni. Tajā norādīts, ka vienkāršāki noteikumi un elastīgāka pieeja nodrošinās atbalstu lauksaimniekiem un veicinās ilgtspējīgu nozares attīstību. Latvijas lauksaimnieki, vērtējot izstrādāto lauksaimniecības politikas vīziju pēc 2020. gada, spriedumos ir piesardzīgi.

Eiropas komisijas ziņojums par Pārtikas un lauksaimniecības nākotni ir pilnīgi jauns dokuments, tāpēc Zemkopības ministrija jau sākusi analizēt to, kas attiecas uz Latvijas lauksaimniekiem tiešmaksājumu, vides, nodarbinātības un lauku apdzīvotības jomā.

“Iepazīstoties ar šo dokumentu, mums radās iespaids, ka EK izstrādājusi gudru, progresīvu un tajā pašā laikā sarežģītu vīziju. Komisija ir iecerējusi modernizēt un vienkāršot lauksaimniecības politiku, taču vienlaikus nav plānotas revolucionāras izmaiņas,” atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība). 

Ministrs atzīst, ka dokuments nesniedz atbildi uz jautājumu, kas ir būtisks visiem nozares cilvēkiem – kad tiks izlīdzināti tiešmaksājumi, kuru līmenis Latvijā 16 gadus ir bijis viens no viszemākajiem. Arī lauksaimnieku organizācijas vēl nesen noticēja solītajam, ka viss sakārtosies.

“Eiropas lauksaimniecības komisārs bija Latvijā un solīja, ka šie tiešmaksājumi būs viņa prioritāte, un viņš tos mēģinās izlīdzināt, saprotot mūsu sāpi. Bet tagad, skatoties ziņas, kas nāk no EK, ka viņi saka - nē, un ka būs lēnām un pakāpeniski,” sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes  valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Eiropas Komisijas dokumenta vīzijā minēti desmit gadi, kuru laikā tiešmaksājumu jomā varētu kaut kas mainīties. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas savienības nozīmē, ka naudas resursi būs mazāki.

“Ļoti lielas cerības, ka pēc 2020.gada Eiropā varētu būt vienlīdzīgi tiešmaksājumi, uz to mēs neceram. Runa ir par atšķirību mazināšanu, bet par to cīnās vesela strīpa valstu,” pauda biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistre.

Ir arī viedokļi, ka cīņa par tiešmaksājumiem ir maznozīmīga, jo pasaulē ir svarīgākas lietas.

Latvijā par problēmu sāk kļūt arī darbaspēka trūkums laukos. Jaunieši labprātāk dodas strādāt uz ārzemēm.

“Mums ir vairākas iniciatīvas, ko varētu piedāvāt. Piesaistīt arī vecākās paaudzes pārstāvjus ar lielāku pieredzi, un būtu labi, ja dalībvalstis varētu padalīties šajā pieredzē, kā sadarboties jaunajiem un vecajiem,” norādīja EK Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta pārstāve Kristīne Bori.

Uz izstrādātā dokumenta, pagaidām vēl vīzijas, pamata nākamajā gadā taps dokuments, kas reglamentēs visu kopējās lauksaimniecības un Eiropas darbību pēc 2020. gada. Latvijai priekšlikumi jāizstrādā līdz nākamā gada vidum.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) Kopējā lauksaimniecības politikā nākotnē rosina piešķirt dalībvalstīm lielāku atbildību naudas ieguldīšanā, veicināt jaunās paaudzes iesaisti nozarē, ievērot iedzīvotāju veselīgas pārtikas prasības. Šie un citi priekšlikumi minēti Eiropas Komisijas (EK)  pieņemtajā paziņojumā "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne". Vienlaikus komisija arī norādījusi, ka klimata pārmaiņas un dabas resursu ierobežotība turpinās ietekmēt lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

ES Kopējā lauksaimniecības politika pastāv kopš 1962. gada. Eiropas Komisija, to pārskatot, aicina lielāku atbildību piešķirt dalībvalstīm tieši iedalītā finansējuma ieguldīšanā. Tiesa, valstīm paturot kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus, kā veselīgas pārtikas nodrošināšana vai nodarbinātība lauku apvidos.

Eiropas Komisijas priekšlikumu vidū ir veicināt moderno tehnoloģiju izmantošanu, tiekties nodrošināt iedzīvotāju prasības veselīgas pārtikas, kā arī dzīvnieku labturības jautājumos. Tāpat rosināts izveidot Eiropas līmeņa platformu riska pārvaldībā, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt klimata pārmaiņu izraisītos apstākļus, tirgus nestabilitāti vai citus riskus. Eiropas Komisijas ieskatā turpmāk lauksaimniecības politikas finansējums vairāk jāvērš uz konkrētiem rezultātiem.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti