Latgales un Sēlijas zemnieki sāk protestus pret zemajām piena cenām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Trešdienas pēcpusdienā zemnieki Daugavpilī pie Zemnieku tirdziņa rīkos akciju, kuras laikā bezmaksas iedzīvotājiem dalīs pienu. Tas ir izmisuma solis, lai pievērstu uzmanību kritiskajai situācijai piena nozarē, par negodīgo cenas sadalījumu starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju. „Govs nav traktors, kuru var iedarbināt un braukt, tā ir jāuztur, bet šobrīd piena nozarei draud iznīcība, līdz ar to zaudēs arī valsts, bet lauki iznīks,”, saka akcijas rīkotāji, aicinot iedzīvotājus atbalstīt akciju un atnākt uz to, ņemot līdzi trauku pienam. Paredzēts, ka akcijā piedalīsies vismaz pussimts piensaimnieku.

Četros pēcpusdienā iedzīvotājus uz akciju pie Zemnieku tirdziņa Daugavpilī, Alejas ielā, aicina Daugavpils lauksaimnieku apvienība. Tās vadītājs Maigurs Krievāns saka - tas ir protests pret kritisko situāciju piena nozarē, ar cerību tikt sadzirdētiem:

„Būs mašīna ar pienu, ko Daugavpils un Ilūkstes novada zemnieki ir savākuši, piens tiks dalīts tālāk bez maksas patērētāju traukos. Zemnieki ar šīm piena cenām ir uz izdzīvošanas robežas, tāpēc vēlamies arī pievērst sabiedrības uzmanību šai problēmai un uz negodīgo cenas sadalījumu starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju. Ir ļoti daudz viensētu laukos, kur piena nozare ir vienīgais izdzīvošanas avots, lai viņi varētu apģērbt bērnus, laist tos skolā un vienkārši dzīvot laukos. Ja mēs šo nozari pilnībā norokam, tad mēs arī norokam savus laukus. Un arī nodokļus - kas tad viņus valstij maksās? Ceram, ka mūs sadzirdēs arī valdība un Zemkopības ministrija.”

Viktors Kalāns ir viens no lielākajiem Latgales piena zemniekiem, kurš dod saimniecības pienu šai akcijai, taču uzskata, ka to var darīt vēl izteiktāk: „Būtu labāk pienu izliet pilsētās uz ielām, lai tas sapūstot kādas nedēļas divas nelabi pasmaržo, tad visi aizdomāsies, ko darīt ar šo nozari.”

Zemniekā valda dusmas un neziņa, kur ņemt naudu un nomaksāt kredītus, nodokļus un parādus, saimniecība smagi izjūt krīzi piena nozarē, zaudēt ir ko.

„Govis mums ir 385, bet kopumā ganāmpulkā ir 660 galvas. Dzīvojam uz kreditoru rēķina, nākas pielāgoties, lūgties, lai dabūtu kaut vai to pašu barību. Govs nav traktors, kuru var iedarbināt un braukt, tā ir jāuztur,” par situāciju sukstās Viktors Kalāns.

Ieņēmumi saimniecībai - 30 tūkstoši eiro mēnesī, bet izdevumi - 50 tūkstoši. Kā dzīvot, kā maksāt algas strādniekiem, satraucas zemnieks, uzskatot, ka nozarei ar steigu jāpalīdz:

„Tikai manā saimniecībā nodarbināti 16 cilvēki, tas nozīmē, ka lielākā daļa atkal paliks bez darba, bet tie ir pabalsti. Tāpēc ir jāpagriež nauda uz nozari, jo tā nav tik vienkārši uzsākama, tik vienkārši apturama un atražojama”

Taču arī ganāmpulku likvidācija nerisinās piena zemnieku problēmas, īpaši to, kuriem ņemti kredīti saimniecību modernizācijai, jo to pieprasīja regulas un ierēdņi, sašutis arī piensaimnieks Roberts Jonāns, kura kūtī ir ap 150 govju un kurš pats atbalstīs akciju, jo izmisums ir liels.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti