Liepājas iela pilsētas centrā ir viena no raksturīgākajām vietām Kuldīgā, kur atrodas dažādi un nelieli nepārtikas preču veikali. Atvērt veikalu durvis daudziem mazajiem uzņēmējiem – tas jau kļūst par izdzīvošanas jautājumu. Uzņēmuma „PC konsultants” īpašnieks Aldis Dilāns specializējas grāmatvedības konsultāciju jomā un tirgo dažādas biroju un kancelejas preces, viņš stāsta par situāciju pilsētā:
„Reālā situācija ir tāda – izejot Kuldīgā pa Liepājas ielu, redzams, ka praktiski visi mazie veikaliņi, kuri netirgo alkoholu vai pārtiku, ir slēgti. Ir izdoti šausmīgi muļķīgi noteikumi par to preču grupu aizliegumiem, kuras nedrīkst tirgot, līdz ar to mazie veikaliņi nevar strādāt. Skatās vairāk Rīgas lielveikalu virzienā, kur nevar izdomāt, kā saregulēt plūsmas, rezultātā cieš milzīgs daudzums Latvijas tirgotāju.”
Tajā pašā laikā
veikalniekiem jāturpina norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, arī īres maksājumus neviens nav atcēlis, bet ienākumu nav.
„Kas tam mazajam uzņēmējam atliek? Viņam atliek kaut kā mēģināt tik pie apgrozījuma. Tikko viņam parādīsies apgrozījums, parādīsies, ka darbinieks strādā, tad nevar saņemt dīkstāves pabalstus, veidojas apburtais riņķis. Visi tie stāsti no valdības puses, ka uzņēmumiem sniedz atbalstus un dīkstāves pabalstus, tas mazo veikalu gadījumā ir vājš mierinājums,” situāciju turpina skaidrot uzņēmējs.
Šādu mazo veikalnieku Kuldīgā ir gana daudz. Arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, kura pārstāv partiju „Kuldīgas novadam”, no savas puses parakstījusi vēstuli, kas nosūtīta ekonomikas ministram ar lūgumu izvērtēt iespēju strādāt mazajiem veikaliem, kuri ir gatavi ievērot prasības. Inga Bērziņa uzsver, ka situācija šobrīd mazajiem tirgotājiem nav vienkārša.
„Svaru kausos ir jāliek cilvēku veselība un drošība, ko prasa pandēmijas situācija, bet ir arī otra puse – ekonomiskā un uzņēmējdarbība. Tas ir jāizvērtē. Manā ieskatā, ja veikaliņš darbojas un tur var ieiet viens cilvēks, tik cik kvadrātmetri ļauj, paņemt to, kas vajadzīgs, un ārpusē gaida nākamais, tad tas var ieiet, – tas palīdzētu veikalam. Nedomāju, ka epidemioloģiskie riski ir tik lieli, ka to nevarētu darbināt,” spriež Bērziņa.
Arī uzņēmējs Aldis Dilāns skaidro, ka līdzīgi tas darbojies iepriekš, pārdevēji un pircēji ievēroja ierobežojumus, nav novērota tāpēc pārdevēju saslimstība. Un nevar salīdzināt Latviju ar citām valstīm, kur ir cits iedzīvotāju blīvums un atbalsta mehānismi.
„Mums ir vēl kāda problēma: esam divu nozaru uzņēmums – mums ir grāmatvedības konsultāciju pakalpojumi, kur mēs turpinām strādāt, vēl mums ir divi veikaliņi. Mums ir četras pārdevējas, kuras šobrīd ir palaistas dīkstāvē, bet mēs vēl nezinām, vai dabūsim viņām dīkstāves pabalstu par janvāri vai ne. Tiek vērtēts nevis tas, ka konkrētais veikals ir ciet un konkrētais cilvēks ir palaists dīkstāvē, bet tiek vērtēts uzņēmuma vidējais apgrozījums. Zinot, ka gada beigās un gada sākumā, kur slēdz periodus, vienmēr otra nozare veido apgrozījumu, – vai mēs kvalificēsimies dīkstāvei, grūti pateikt. Uzņēmumam samaksāt no savas kabatas četriem cilvēkiem algas, kuri sēdējuši mājās, tas būs pamatīgs trieciens,” pauž Dilāns.
Runājot par iespēju atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējus šajā laikā,
Kuldīgas novada dome lēmusi, ka cilvēkiem ir iespēja atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu līdz novembra vidum, tas gan neatceļ maksājumus kā tādus.
Par pārceltajiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu termiņiem netiks aprēķināta nokavējuma nauda. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, Kuldīgas novada pašvaldība atgādina pa saistošajiem noteikumiem, kas nu jau vairākus gadus paredz nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumus.
„Mēs konstatējām, ka daudzi nezina, ir aizmirsuši, tad mēs pagājušā gada beigās diskutējām ar uzņēmējiem, kā vēl pašvaldība varētu palīdzēt pandēmijas laikā. Izrādījās, ka daudzi nav informēti, ka ir pieejami šie nodokļu atvieglojumi atsevišķām uzņēmējdarbības nozarēm, kas ir prioritāras Kuldīgas novadam, vai pret ieguldījumiem, radītām jaunām darbavietām. Mēs esam priecīgi, ka tā, samazinot nodokļu likmes, varam pateikt paldies,” skaidro Kuldīgas novada domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe.
Pagājušā gadā iespēju pārcelt nekustamā īpašuma nodokļu atmaksas termiņu Kuldīgas novadā izmantojuši aptuveni 25 % iedzīvotāju. Kopumā situācija pašlaik ir stabila, un cilvēki veic maksājumus arī pandēmijas apstākļos.
