Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, iedzīvotāju skaits Rīgā pēdējos piecos gados samazinājies no 640 000 līdz 627 500. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5, bet Rīgā – 5,8%. Pēdējo piecu gadu laikā algas augušas visā Latvijā, bet, ja pērn valstī vidējā alga bija 812 eiro mēnesī, tad Rīgā – 900 eiro. Arī iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir lielāks nekā Latvijā. 2017. gadā Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju bija gandrīz 14 000, Rīgā – 22 458 eiro.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja, ka Rīga ekonomiskajā attīstībā atpaliek no Tallinas un Viļņas.
"Rīgā būvniecības un investīciju apjomi ir mazāki komercsektorā, arī dzīvokļu skaits, kas katru gadu tiek būvēts, ir būtiski mazāks nekā Viļņā.
Mēs redzam, ka arī diezgan daudz investīciju pēdējos gados, piemēram, "Ikea" un dažādi loģistikas objekti, tiek realizēti Stopiņu novadā, Mārupē, Ķekavā. Tātad ir kaut kādi iemesli, kādēļ uzņēmēji investē Rīgas robežas otrā pusē," teica Āboliņš.
"Luminor" bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtēja, ka pēdējos 20 gados mainījusies Rīgas ekonomikas struktūra.
"Pirms 20 gadiem Rīga bija industriāla pilsēta – ražoja preces un transportēja preces caur ostu.
Tagad Rīgas galvenais eksports ir bizness un informācijas tehnoloģiju, kā arī sakaru pakalpojumi. Rūpniecība ir, bet tā ir daudz mazāka daļa no pilsētas ekonomikas.
Bet vai pilsētas biznesa vide ir draudzīga uzņēmējdarbībai? Ne gluži," atzina Strautiņš.
Sliktu pilsētas līdzšinējo pārvaldību kā galveno Rīgas klupšanas akmeni minēja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
"Iepriekšējos 10 gadus, kad pie varas Rīgā bija Nils Ušakovs un viņa komanda, Rīga ir būtiski atpalikusi. Rīgas pārvaldība bija balstīta birokrātijā, korupcijā. Rīgas pašvaldību uzņēmumu valdes – "Rīgas satiksme" un ''Namsaimnieks'' bija neefektīvas. Mums nevajadzētu salīdzināties ar Baltijas pilsētām Viļņu un Tallinu, kas ir daudz mazākas nekā Rīga.
Ambīcijām jābūt tādā līmenī kā Stokholmai, Kopenhāgenai un Helsinkiem. Mums jāspēlē šādā līgā," klāstīja Rostovskis.
Visi aptaujātie ir vienisprātis, ka lielākā problēma Rīgā šobrīd ir nesakārtotā būvniecības joma.
"Būvatļauju saņemšana un citas prasības ir daudz sarežģītākas nekā Pierīgas novados, un tā nav tikai valsts līmeņa problēma. Pilsētas pārvaldē jāmaina viss, kas saistīts ar būvniecības atļaujām. Tas ir jāmaina vispirms, lai Rīgas biznesa vidi padarītu draudzīgāku uzņēmējiem," sprieda "Luminor" bankas ekonomists.
Bankas "Citadele" ekonomists Āboliņš uzsvēra, ka liels izaicinājumus jaunajai Rīgas domei būs arī pilsētas finanšu situācija.
"Šobrīd mēs redzam, ka Covid-19 krīzes dēļ ieņēmumi budžetā samazinājušies. Finanšu ministrija prognozē, ka pagājušā gada līmeni pašvaldību ieņēmumi vēl dažus gadus nesasniegs.
Tas nozīmē, ka jebkādām jaunām iniciatīvām būs jāatrod līdzekļi no esošajiem. Tas būs liels izaicinājums,
īpaši, ja skatāmies uz piedāvātām nodokļu izmaiņām pašvaldībām. Tas viss finanšu situāciju padara pietiekami sarežģītu," sacīja Āboliņš.
Bet LTRK prezidents Rostovskis uzsvēra, ka jādomā par vietējo un ārvalstu investoru piesaisti.
"Ja mēs runājam par iepriekšējiem gadiem, tad personīgi zinu virkni investoru, kurus mēģināja aizbaidīt vai no tiem izspiest naudu. Protams, liela daļa uzņēmumu ir piemērojušies situācijai, bet kopumā tā nebija labvēlīga. Un tas ir galvenais Rīgas jaunās vadības uzdevums – piesaistīt gan Latvijas, gan ārvalstu investīcijas. Ja ienāks nauda un idejas, Rīga augs strauji un kļūs par modernu pilsētu," vērtēja LTRK prezidents.
Rostovskis secināja – ja labi ies Rīgas uzņēmējiem, darbiniekiem būs lielākas algas un būs labāka dzīve visiem.