Kariņš: Eiropas politiķi var nobloķēt «Nord Stream 2» būvniecību Baltijas jūrā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 6 mēnešiem.

Eiropas politiķi var nobloķēt gāzes vada "Nord Stream 2" būvniecību Baltijas jūrā, žurnālistiem sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņš norādīja, ka Eiropas Parlamenta ir debatēts par attiecīgo projektu un attieksme bijusi ļoti negatīva, tāpēc tiek gaidīts, ko trešdien par šo projektu sacīs par Eiropas Enerģētikas savienību atbildīgais Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Marošs Ševčovičs (Maroš Šefčovič).

Pēc Kariņa teiktā, EK jāpasaka, vai "Nord Stream 2" ir pretrunā ar Eiropas mērķiem un uzstādījumiem enerģētikā un vai projektam tiks liegti Eiropas Savienības fondi vai jebkāda cita veida atbalsts.

Viņš uzsvēra, ka politika var apturēt lielus projektus, kā tas bija gadījumā ar Francijas karakuģa “Mistral” piegādi Krievijai pēc Austrumu lielvalsts agresijas Ukrainā un līdzīgu gāzes vada projektu “South Stream”, kurā arī bija iesaistīta Krievija.

Vienlaikus gan deputāts atzina, ka "Nord Stream 2" ir privātā biznesa projekts, turklāt tajā iesaistīti arī Vācijas uzņēmumi un, kā zināms, attiecīgā valsts ir politikas un ekonomikas smagsvars Eiropas Savienībā.

Tomēr Kariņš atzīmēja, ka Eiropas Parlaments meklē arvien jaunus veidus, kā izdarīt politisku spiedienu un apturēt šo projektu, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības mērķiem par energoatkarības mazināšanu.

Jau vēstīts, ka Krievijas valsts dabasgāzes uzņēmums "Gazprom" vienojies ar vairākām Rietumeiropas kompānijām par "Nord Stream" otra gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā - 4.septembrī Krievijas pilsētā Vladivostokā tika parakstīts gāzesvada "Nord Stream" trešās un ceturtās kārtas projekta kompānijas "New European Pipeline" akcionāru līgums.

Šo līgumu Austrumu ekonomikas foruma laikā parakstīja "Gazprom", Vācijas kompānijas "E.ON" un "Wintershall", Austrijas firma OMV, Nīderlandes un Lielbritānijas kompānija "Shell" un Francijas uzņēmums "Engie".

Tāpat kā "Nord Stream" pirmā un otrā kārta, arī tā trešā un ceturtā kārta pa Baltijas jūras gultni savienos Krieviju un Vāciju. Projekta trešās un ceturtās kārtas jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā - tikpat, cik pirmās un otrās kārtas jauda.

Krievija būvē jaunus gāzesvadus, lai, eksportējot tās gāzi uz Eiropas valstīm, nebūtu nepieciešams tranzīts caur Ukrainu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti