Aptuveni puse no visiem novadiem ar Eiropas Savienības (ES) naudas ieguldīšanu nemaz nav aizrāvusies, un kopējo investēto līdzekļu apjoms nepārsniedz 500 eiro uz vienu iedzīvotāju.
ES fondu naudas apmērs uz vienu iedzīvotāju
Ventspils 3028 eiro
Valmiera 2394 eiro
Rēzekne 2375 eiro
Liepāja 2006 eiro
Daugavpils 1832 eiro
Jelgava 1694 eiro
Jēkabpils 1491 eiro
Rīga 1352 eiro
Jūrmala 369 eiro
Lielākie ieguldījumi novados:
Garkalnes novads - 10 780 eiro
Skrundas novads - 4619 eiro
Savukārt naskākie naudas apguvēji bijuši tikai 10 novadi un četras lielās pilsētas – Ventspils, Liepāja, Valmiera un Rēzekne.
Šajās pašvaldībās ieguldījumu rādītāji pārsniedz 2000 eiro uz vienu cilvēku, bet trijos Latvijas novados pat vairāk nekā četrus tūkstošus - Babītē, Skrundā, kā arī Garkalnes novadā, kas ir absolūtais rekordists ar vairāk nekā desmit tūkstošiem eiro ieguldījumu uz vienu cilvēku.
Iedzīvotāju ienākumu nodokļu pieaugums uz vienu iedzīvotāju
Jelgava:
2009.g. - 216 eiro
2014.g. - 307 eiro (+42%)
Jūrmala:
2009.g. - 331 eiro
2014.g. - 471 (+42%)
Ventspils:
2009.g. - 323 eiro
2014.g.- 460 (+42,4%)
Skrundas novads:
2009.g - 203 eiro
2014.g. - 260 eiro (+28%)
Tērvetes novads (no ES naudas ieguldījis 24 eiro/1 cilv.):
2009.g. - 260 eiro
2014.g. - 382 eiro (+46%)
Garkalnes novads:
2009.g. - 610 eiro
2014.g. - 955 eiro (+56%)
Mārupes novads, (no ES naudas ieguldījis 80 eiro/1 cilv.):
2009.g. - 507 eiro
2014.g. - 920 eiro (+81,5%)
Visstraujāk IIN uz vienu iedzīvotāju audzis Jelgavā, lai gan šī pilsēta nebūt nav bijusi pirmrindniece Eiropas naudas apgūšanā. Savukārt Ventspils, kas ieguldījusi visvairāk, vienalga, piemēram, piekāpjas Jūrmalai, kas no Eiropas nav paņēmusi gandrīz neko. Turklāt šīm abām pilsētām iedzīvotāju ienākumu rādītāji 2009.gadā bija gandrīz vienādi.
Liepāja savukārt, lai arī ieguldījusi ievērojamus Eiropas naudas līdzekļus, pēdējā gadā no pilsētas, kas savulaik dzīvoja pa nullēm, ir pārgājusi dotējamas pilsētas statusā. Turklāt iedzīvotāju skaits tajā pēdējos piecos gados ir krities gandrīz tikpat ievērojami kā Daugavpilī un Rēzeknē.
Par Latvijas novadu attīstības stratēģiju un to, vai Latvija nākotnē būs tikai Rīga, skatieties LTV nākotnes stratēģijas diskusiju «Lielais jautājums», ceturtdien, 23. aprīlī, plkst. 21.15. Studijā tiksies divas ekspertu komandas, kas katra aizstāvēs savu nākotnes vīziju par Latvijas reģionu attīstību. Diskusijā piedalīsies arī pašvaldību vadītāji, premjere Laimdota Straujuma un valdības ministri, kā arī uzņēmēji.
Raidījumā meklēs atbildi uz jautājumu, kur jākoncentrē resursi Latvijas attīstībai un kur būtu jārada jaunas darba vietas. Izsakiet arī jūs savu viedokli aptaujā!