Ekonomikas atkopšanās un pandēmijas ierobežojumu atcelšana pozitīvi ietekmējusi darba tirgu. Bezdarbnieku skaits samazinājies līdz pirmspandēmijas līmenim – 6,5%. Aug brīvo darba vakanču skaits.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidroja, ka atalgojuma pieaugumu ietekmē gan minimālās algas palielināšana, gan algu pieaugums sabiedriskajā sektorā. „Pandēmijas ietekmē mēs esam redzējuši algu kāpumu veselības aprūpes nozarē, kur jau sen algu kāpums bija nepieciešams, lai piesaistītu cilvēkus un pietiekami atalgotu šos veselības aprūpes darbiniekus. Redzam, ka arī izglītības darbiniekiem algas ir cēlušās. Ja skatāmies uz stundas likmēm, arī tur šīs divas nozares izceļas.
Sabiedriskajā sektorā algas aug straujāk nekā privātajā sektorā.
Un vēl viens faktors ir minimālās algas celšana. Šogad minimālā alga tika pacelta līdz 500 eiro, un tas ietekmē arī kopējo algu fondu un tieši mazākās algas. Piemēram, Rīgā un tās reģionā ir lielākās algas. Ja salīdzinām, tad Latgalē šobrīd algas ir augušas straujāk, un tas galvenokārt saistīts ar šo minimālās algas faktoru,” skaidroja Buceniece.
Pandēmijas ietekmē mainījusies arī nodarbinātības struktūra. No darba tirgus pazudušas mazāk apmaksātās darba vietas, bet radušās darba vietas ar lielākām algām.
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš lēsa, ka atalgojums arī turpmāk palielināsies visās nozarēs: „Ja skatāmies uz 2. ceturksni, faktiski visas nozares aug. Piemēram, aviācijas nozarē, kas Covid-19 laikā cieta vissmagāk, algu dinamika ir ar nelielu mīnusa zīmi, bet joprojām saglabājas augsta. Arī tādās nozarēs, kas vairāk cietušas, kā izmitināšana, radošās nozarēs un pārtikas rūpniecībā algu kāpums ir bijis mērenāks, bet arī šādās nozarēs algas turpina augt. Ja skatāmies uz nozarēm, kurām konjuktūra bijusi labvēlīgāka, piemēram, kokapstrādes nozare, tad redzam ļoti strauju algu kāpumu. Veselības aprūpē ir ievērojams algu pieaugums.
Skatoties vidējā termiņā un pat ilgtermiņā, mēs noteikti varam sagaidīt, ka tas līdzīgos tempos turpināsies arī turpmāk.”
Saistībā ar algu kāpumu uzņēmējus uztrauc tas, vai algu pieaugums ies roku rokā ar produktivitātes pieaugumu. „Mums no zemo tehnoloģiju ekonomikas jāpāriet uz vidēja un augsta līmeņa tehnoloģiju ekonomiku. Jāiegulda arvien vairāk zinātnē, pētniecībā un inovācijās. Un tas, protams, prasa lielus resursus no Latvijas komersantiem. Viens ir pašu uzņēmumu privātie uzkrājumi, un šeit ļoti palīdzēja reforma par nulles procentu likmi reinvestētai peļņai. Tomēr tās naudas nav tik daudz, tāpēc uzņēmēji skatās uz to pašu atveseļošanas un noturības mehānismu, lai mūsu uzņēmumi kļūtu konkurētspējīgākiem un produktīvākiem pret Eiropas uzņēmumiem,” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa.
Latvijā jau jūtams darbaspēka trūkums, kas arī ir viens no faktoriem, kāpēc aug atalgojums. Zariņa no LTRK zināja stāstīt, ka
uzņēmējus uztrauc arī darbaspēka kvalitāte.
„Nepieciešama daudz lielāka iesaiste un ieguldījumi, lai šos cilvēkus pārkvalificētu, lai viņi būtu atbilstoši tam, kas darba tirgū nepieciešams. Jācer, protams, ka vienlaikus ar algu kāpumu mums izdosies arī diskutēt ar politikas veidotājiem par konkurētspējīgāku nodokļu politiku. Protams, ja aug atalgojums, pieaug arī darba devēja izmaksas, lai šo atalgojumu saglabātu. Mums nepieciešams darbaspēku nodokļus padarīt konkurētspējīgākus. Ja mēs spēsim to izdarīt, tad, lai arī algu kāpums būs sāpīgs, tas izbalansēsies uz nodokļu samazinājumu. Šeit, protams, arī valstij jānāk palīgā ar padomu un finansējumu, lai mēs kopumā nezaudētu sasniegtos eksporta rādītājus, kas nenoliedzami ir viens no lielākajiem ienākumu devējiem valsts budžetā,” norādīja Zariņa.
Eksperti prognozēja, ka atalgojums palielināsies arī turpmāk, tiesa gan, pieaugums vairs nebūs mērāms divciparu skaitļos. Riska faktors ir arī Covid-19 pandēmija, bet vakcinācija norises ekonomikā noteikti ietekmēs pozitīvi.
