Tirgus nav sapratis, kāds būs ilgtermiņa līmenis, kurā naftas cenas nostabilizēsies, un piedāvājums joprojām ir nedaudz lielāks nekā pieprasījums, skaidroja Belēvičs.
Viņaprāt, arī turpmāk piedāvājums būs salīdzinoši augsts un tirgū būs neskaidrības. Ja nenotiks “nekādas asas kustības un izmaiņas naftas ieguvē", visticamāk, pieprasījums nedaudz augs, augot ekonomiskajai aktivitātei pasaulē, un piedāvājums savukārt nedaudz samazināsies, jo pie zemas naftas cenas dažiem nav izdevīgi to iegūt.
Lai gan svārstības vēl ir gaidāmas, būtiski naftas cenas vairs nesamazināsies, paredz eksperts. Viņš skaidroja, ka naftas cenām ir plašas konsekvences. No vienas puses, zemākas naftas cenas nozīmē zemāku degvielas un siltumenerģijas cenu, kas ir patīkama ziņa iedzīvotājiem. Taču tajā pašā laikā, krītot cenām, samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi budžetā.
Ja ietaupītie līdzekļi aiziet citam patēriņam, piemēram, vietējo preču patēriņam, tas būtu pozitīvi, bet izskatās, ka iedzīvotājiem pašlaik ir vēlme ietaupīt, nevis visu iztērēt, norādīja ekonomists.
Viņš arī atgādināja par naftas cenu netiešo ietekmi uz Latvijas ekonomiku – galveno tirdzniecības partneru pirktspējas izmaiņām. Piemēram, Krievijā līdz ar mazākiem ieņēmumiem no naftas pārdošanas pirktspēja krīt, un Latvijas uzņēmumi vairs nav konkurētspējīgi Krievijas tirgū, Krievijas tūristi mazāk apmeklēs Latviju. Taču Eiropas Savienībai (ES) zemas naftas cenas ir pozitīvs faktors, jo ES ir liels naftas importētājs, un, tērējot mazāk naudas naftai, vairāk naudas būs citām precēm, un mēs varam gūt labumu.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns savukārt raidījumam “Pēcpusdiena” skaidroja, ka, lai gan naftas tirgū ir pārprodukcija, degvielas tirgū tā nenotiek, jo pārstrādes jaudas ir tik, cik ir, un tieši tāpēc arī degvielas cenas nesarūk tikpat strauji, kā naftas cenas.
Bet kopumā zemas naftas cenas nāk par labu ne tikai patērētājiem, bet arī tirgotājiem, kuri spēj nopelnīt vairāk, pateicoties apgrozījuma pieaugumam.
Jau ziņots, ka naftas eksportētāju organizācijas OPEC dalībvalstis svētdien, 17.aprīlī, sarunās Kataras galvaspilsētā Dohā nav panākušas vienošanos par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu. Biržas uz to reaģēja ar kārtējo naftas cenu samazinājumu. OPEC dalībnieki plāno vēlreiz lemt par ieguves apjomiem vasaras sākumā.
Pēc pēdējā laikā pieredzētās naftas tirgus atgūšanās "Brent" jēlnaftas cena par barelu jau atkal draud nokrist zemāk par 40 dolāriem, ietekmīgākajam naftas kartelim nespējot vienoties par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu.
Sarunās Kataras galvaspilsētā Dohā to cerēja panākt liela daļa OPEC dalībvalstu, kā arī ārpus naftas karteļa esošās valstis, piemēram, Krievija, kurai zemās cenas radījušas nopietnas ekonomiskās problēmas. Tomēr lēmums netika pieņemts.
Pašlaik naftas ieguve jau samazinājusies lielākajās ārpus OPEC esošajās naftas eksportētājvalstīs, tostarp Meksikā, Ķīnā un Krievijā, bet daudzi ASV eksperti lēš, ka naftas ieguves apjomu kritumu ASV varētu apturēt tikai cena, kas būtu tuvāka 50 ASV dolāriem par barelu.
