Ziņa par izaugsmi izklaides nozarē sākotnēji varētu iepriecināt. Tajā ietilpst teātri, opera, koncerti, bibliotēku un muzeju darbība, sporta nodarbības, kā arī azartspēles. Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, analizējot nozares tirgus līderu pērnā gada pārskatus, secinājis, ka tieši azartspēļu komersantu apgrozījums izklaides nozares izaugsmi pašlaik dzen uz priekšu.
Pārdomas ekonomists aprakstījis savā blogā portālā makroekonomika.lv: „Vēlos vērst uzmanību uz to, ka nekustamais īpašums nebūt nav straujāk augošā tautsaimniecības nozare. Ir kāda nozare, kas aug vēl straujāk, taču, tavu nelaimi, arī tā rada sava veida dilemmu. Tai gan šobrīd netiek pievērsta tik liela sabiedrības uzmanība kā "lielajam brālim" (nekustamo īpašumu nozarei), bet, manā uztverē, situācija ir ļoti līdzīga un izraisa jautājumu - vai esam gatavi baudīt ekonomisko izaugsmi, pat ja to nosaka diskutablas aktivitātes."
Azartspēļu popularitātes pieaugumu Latvijā apstiprina arī citi dati, piemēram, par Igaunijas Kazino operatora OEG ieņēmumiem no azartspēlēm Latvijā. Salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, šogad šajā periodā ieņēmumi pieauguši par teju 26%. Salīdzinājumam - Igaunijā vien par 3,7%, bet Lietuvā par 9,4%.
Publiskotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu top 101 redzams, ka SIA "Alfor", kas ir azartspēļu līderis Latvijā, spējis iekļūt divdesmitniekā. Tāpat, salīdzinājumā par pērno gadu, apgrozījums pieaudzis arī loteriju rīkotājiem, kas pakļaujas azartspēļu likumam. „Latvijas Loto" plānotais apgrozījums šogad ir 13 miljoni latu. Salīdzinot ar pērno gadu, tas audzis aptuveni par 20%.
„Droši viens skaits ir pieaudzis tā paša iemesla dēļ, ka ir plašāk pieejamas loterijas biļetes, pieaudzis tirdzniecības vietu skaits. Kā viens no pārdošanas kanāliem ir internets, kur var nopirkt loterijas biļetes," skaidro VAS "Latvijas Loto" mārketinga menedžere Aiga Roziņa.
„Latvijas Loto" simtprocentīgs akciju turētājs ir Latvijas valsts. Tātad valsts ir arī ieinteresēta šī biznesa attīstībā. Lai gan šāda veida loterijas nevar uzskatīt par azartspēlēm tādā pašā izpratnē kā kazino, arī „Latvijas Loto" izvietojuši brīdinošus uzrakstus, aicinot līdz 18 gadu vecumam tomēr izvairīties no dalības loterijās.
Kā saka atkarību psiholoģe Aelita Vagale, azartspēles nav bīstamas visiem, taču īpaši bīstamas tās ir jauniešiem. „Aptuveni 4-6% no visiem cilvēkiem varētu būt atkarīgie, 10% ir risks, bet jauniešu vecums ir īpaši riskants. U nav īsti mehānisma kā pasargāt viņus. Dators ir mājās jebkuram, tā ir realitāte, vecāki ir pietiekami aizņemti, lai zinātu, ko dara datorā," norāda Vagale.
Azartspēļu izplatība internetā Latvijā netiek pienācīgi uzraudzīta - to savstarpējās diskusijās atzinuši arī Saeimas atbildīgās komisijas deputāti. Taču lielākās debates deputātu vidū ir tieši par azartspēļu nodokļa paaugstināšanu no nākamā gada, tādā veidā cerot palielināt valsts ieņēmumus. Nevis par pašu azartspēļu ierobežošanu.
Savā blogā ekonomists Igors Kasjanovs ienākumus no azartspēlēm salīdzina ar ienākumiem no nekustamo īpašumu nozares attīstības. Sakot, „ienākumi nāk no diskutabla labuma apakšnozares. Tad nu jautājums - kādēļ nediskutējam arī par šīs jomas ierobežošanu vai likvidēšanu, līdzīgi kā ar termiņuzturēšanās atļaujām?"
