Pašlaik Saeima amatā apstiprina tikai komisijas priekšsēdētāju un vietnieku, taču pārējos trīs padomes locekļus amatā ieceļ komisijas priekšsēdētājs.
Ar grozījumiem likumā deputāti bija iecerējuši noteikt, ka visus padomes locekļus amatā apstiprina Saeima, vienlaikus ierobežojot pilnvaru termiņu.
Tomēr premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) rosināja locekļu iecelšanas kārtību pagaidām nemainīt, lai nodrošinātu banku uzrauga stabilitāti.
Viens no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumiem ir izraudzīties kredītiestāžu maksātnespējas administratorus un likvidatorus, ko ieteikt tiesai. Pašlaik komisija vērtē arī ABLV bankas pašlikvidācijas plānu. Tādēļ
premjeram radušās bažas par to, vai ir īstais brīdis mainīt komisijas locekļu iecelšanas kārtību, amatpersonu apstiprināšanu nododot Saeimas rokās.
Premjers arī norādījis, ka padomes locekļi vienlaikus vada komisijas departamentus.
Kučinska viedokli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem pauda premjera padomnieks juridiskajos jautājumos Sandis Voldiņš, sakot, ka pašlaik nevajadzētu traucēt padomes stabilitātei.
"Skaidrs, ka jebkurš likumprojekts tiek pieņemts ļoti konkrētos apstākļos, un šajā gadījumā tie apstākļi, par kuriem mēs runājam, ir zināmā situācija banku sektorā.
Tajā skaitā, protams, arī tie lēmumi, kurus FKTK ir jāspēj pieņemt saistībā ar ABLV pašlikvidāciju vai piespiedu likvidāciju.
No šādas perspektīvas skatoties, mēs uzskatām, ka šobrīd destabilizēt padomi un mainīt šo ievēlēšanas kārtību nebūtu prātīgi," teica Voldiņš.
Pret FKTK locekļu iecelšanas kārtības maiņu iebilda arī Finanšu ministrija. Kā norādīja ministrijas pārstāve Dina Buse, pašlaik notiek sarunas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju jeb OECD par FKTK struktūras audita veikšanu. Tādēļ ministrijas ieskatā pirms likuma grozījumu apstiprināšanas būtu jāsagaida rekomendācijas no starptautiskajiem ekspertiem.
Deputātiem gan viedokļi atšķīrās. Inguna Sudraba ("No sirds Latvijai") pauda atbalstu padomes locekļu apstiprināšanai Saeimā. Tikmēr Edgars Putra (ZZS) bažījās par politiskās ietekmes palielināšanos komisijas locekļu izvēlē. Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks gan uzsvēra, ka kandidātus kopīgi varētu ieteikt Latvijas Bankas prezidents, komisijas priekšsēdētājs un finanšu ministrs, un tādēļ politiskā ietekme nebūtu liela.
"Viņiem trijatā būtu pienākums vienoties par kandidātu, kuru likt priekšā Saeimā apstiprināšanā. Divi no tiem nav politiskas figūras. Tikai finanšu ministrs ir politiska figūra. Līdz ar to politiskās ietekmēšanas risks ir minimizēts.
Jābūt pilnīgi neprātīgiem vai nekaunīgiem, lai pēc tam, kad trīs personas ir vienojušās par kandidātu, kurš ir atzīts par labu esam un likts priekšā Saeimai, viņu noraidītu," savu ideju skaidroja politiķis.
Līdz balsošanai gan deputāti nenonāca, jo komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) rosināja gaidīt OECD rekomendācijas. Ja starptautiskais vērtējums kavēsies, deputāti atsevišķi varētu lemt par padomes locekļu pilnvaru termiņa ieviešanu. Grozījumos paredzēts noteikt, ka padomes loceklis amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus, katru sešu gadu garumā. Tas nozīmētu, ka drīzumā padome būtu jāatstāj diviem locekļiem, kas amatus ieņem jau no 2001.gada. Komisijas pie likuma grozījumiem varētu atgriezties septembra vidū.
KONTEKSTS:
Likumprojekta iesniedzēji uzsvēruši, ka deleģējums Saeimai amatā iecelt arī FKTK padomes locekļus nodrošinās to, ka padomes lēmumu pieņemšanā piedalās amatpersonas, kas saņēmušas parlamenta uzticības mandātu, un tas savukārt nodrošinās patstāvīgo iestāžu demokrātisko leģitimitāti.
FKTK likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā Valsts prezidenta kancelejā 2012.gadā izveidotās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei priekšlikumus publiskās varas pilnveidei valsts un vietējā līmenī, tostarp neatkarīgajās institūcijās, norāda Saeimas Preses dienestā.
