Arī pēc eksporta rādītājiem atpaliekam no kaimiņiem
Latvijā eksporta īpatsvars no iekšzemes kopprodukta ir par 20% mazāks nekā kaimiņiem. Igauņiem tas ir 79,3%, lietuviešiem 75,9%, savukārt Latvijā šis rādītājs ir salīdzinoši vien - 59% no IKP. Mūsu galvenie eksporta parteri ir tepat blakus - Lietuva, Igaunija un Krievija.
Mērot naudā, Latvijas kopējais eksporta apjoms ir ap 10 miljardiem eiro gadā. Lauvas tiesa nāk, pateicoties tirdzniecībai tepat Eiropā, kas mērāma gandrīz deviņos miljardos eiro. Tātad Āzija, ko valsts nospraudusi kā eksporta tirgu plašināšanas mērķi, šobrīd ievērojami atpaliek. Pērn uz Āzijas valstīm kopējais eksporta apjoms bija 905 miljoni eiro – vien aptuveni desmitā daļa. Progress kopš 2010. gada gan ir – apjomi pieauguši 2,5 reizes. Tomēr salīdzinājumā joprojām tie ir niecīgi.
Valsts atbalstītas uzņēmēju vizītes, atbalsta programmas, starpvalstu līgumi, tie ir instrumenti, ko valsts lietojusi, lai mēģinātu uzlabot situāciju.
Ķīna pēdējā laikā ir viena no biežāk minētājām valstīm, kad Latvijā runā par jaunu tirgu apgūšanu. Ne viena vien starpvalstu vizīte, parakstīts sadarbības līgums un uzskatāmākais piemērs – izmēģināts kravas vilciena tranzīts maršruts līdz Rīgai. Ķīniešiem Latvija gan vairāk interesē kā tilts uz Ziemeļeiropu, kamēr Latvijas politikas veidotāji un uzņēmēji Ķīnu redz kā valsti ar plašu tirgu un iespējām. Tikai jāvar ielauzties.
Ar varēšanu gan ne viss vedas tik gludi. Kopš 2010. gada eksporta apjoms audzis vairāk nekā četras reizes. Tomēr 108,4 miljoni eiro, kas bija pērnā gada eksporta apjoms, ir tikai viens procents no kopējā. Ķīnu gan mēģina iekarot arvien jauni uzņēmi.
“Dzirnavniekam” eksporta panākumi – darbinieku nopelns
Hieroglifi uz “Rīgas dzirnavnieka” auzu pārslu iepakojuma apliecina arī šī uzņēmuma ieceri tur ielauzties. “Rīgas dzirnavniekam” šis nav pirmais mēģinājums apgūt jaunus eksporta tirgus. Eksports uz Tuvajiem Austrumiem, piemēram, Arābu Emirātiem, jau dodot nozīmīgu pienesumu. Ārpus Baltijas uzņēmuma eksports ir aptuveni 35% un tieši Āzija, Tuvie Austrumi esot straujāk augošie eksporta reģioni.
“Sākotnēji tās bija dalības izstādēs. Tuvo Austrumu reģionā ir tāda izstāde kā “Gulfood”, kur mēs piedalāmies katru gadu, tie bija dažādi kontakti ar uzņēmējiem no Āzijas un Āfrikas. Sākotnēji bija plāns un vēlme eksportēt un pēc tam nāca rezultāti,” stāsta “Rīgas Dzirnavnieks” eksporta un importa direktors Kārlis Mišinskis.
Eksporta tirgus meklējumi galvenokārt esot uzņēmuma darbinieku nopelns.
“No valsts puses mēs esam saņēmuši atbalstu dalībai izstādēs, kuru veiksmīgi mums atņēma pagājušajā gadā sakarā ar to, ka mēs esam lielais uzņēmums. Tas tāds nelies mīnus tajā visā pasākumā, tas, ka lielie uzņēmumi nevar saņemt šo atbalstu, saņem tikai mazie un vidējie uzņēmi,” stāstīja Mišinskis.
Arīdzan sadarbību ar Tuvo Austrumu valstīm valsts gan mēģinājusi sekmēt arī politiskā līmenī. Šajā virzienā sāka darboties jau premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) vadītā valdība, kad 2012. gada sākumā notika pirmais Latvijas valdības un uzņēmēju brauciens uz Persijas līča valstīm.
Eksporta dati liecina, ka eksporta temps tur pieaudzis. Vēl 2010. gadā eksports uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem bija mērāms 11 miljonos eiro, bet pērn – 80.
Tomēr līdzīgi kā ar Ķīnu, uz kopējā eksporta fona tā joprojām ir niecīga daļa – šajā gadījumā pat nesasniedz procentu.
Gana daudz darba ir tepat Eiropā
Eksporta balvas veicināšanas kustības “Red Jackets”, kas apbalvo arī labākos eksportētājus, dibinātāja Inese Andersone saka – gana daudz ko darīt gan ir arī tepat Eiropā. To pierāda strauji augošais uzņēmums - LED apgaismojuma ražotāji “Vizulo”, kuru lampas izgaismo ne vien Ulmaņa gatvi, bet tiek eksportētas arī uz Skandināviju, Franciju, arī Igauniju un citām valstīm, vai betona grīdu klājējs “Primex”, kas veiksmīgi darbojas Skandināvijā un daudzi citi. Tāpat mums ir daudzi citi veiksmes stāsti, par preču izplatīšanu tuvākās un tālākās valstīs.
“Mēs redzam, ka mūsu lielākie eksportētāji ir stipri nišas spēlētāji. Tas nozīmē, ka katrs strādā savā nozarē, dara to lieliski un par to arī lieliski stāsta,” norāda Andersone.
Tomēr iespējām un vēlmēm kopumā netiekam līdzi jebkurā gadījumā. Kopējais eksports šajā gadā, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn pat krīt, norāda Tirdzniecības un rūpniecības kamerā.
“Ja eksports nīkuļo un mūsu IKP izaugsme šobrīd balstās uz iekšējo patēriņu, tad tā ir slikta ziņa. Tas vienkārši nav ilgtspējīgi. Mums ir pamatvektors, uz ko Latvijas visiem pamatresursiem vajadzētu tikt virzītiem, ir eksports un produktivitāte,” uzsver kameras vadītājs Jānis Endziņš.
Turklāt Tirdzniecības un rūpniecības kamerā norāda - Latvijas uzņēmumu eksports ļoti lielā apjomā ir balstīts zem citu valstu zīmoliem.
“Citiem vārdiem sakot, ja mēs ko tādu kvalitatīvu foršu uztaisām, tad mēs viņu notirgojam nevis ar savu zīmolu un notirgojam par augstāku cenu, bet mēs zem cita zīmola saražojam kvalitatīvu produkciju un mums paliek tika ražošanas daļa,” skaidro Endziņš.
Vērtējot daudzās uzņēmēju un politiķu ārvalstu vizītes, kuru organizēšanā lielā daļā piedalījusies arī tirdzniecības un rūpniecības kamera, Endziņš atzīst – atdeve ir dažāda un vistiešāk atkarīga no tā, kā sagatavota pirms brauciena. Taču valsts līdzdalība, īpaši uz Austrumiem ir būtiska, jo otrai pusei atstājot nopietnāku iespaidu.
Ne mazāk svarīgi par eksportu ir arī investīcijas mūsu valstī un ārvalstu partneru piesaiste. Un abas šīs lietas lielā mērā ietekmē arī priekšstats un zināšanas par Latviju, Latvijas tēls.
