Fonds darbību uzsāks no 1.jūlija, pērkot lauksaimniecības zemes, pēc tam tās iznomājot, pārdodot vai mainot. LZF rūpēsies, lai lauksaimniecības vajadzībām izmantotu ne mazāk kā divus miljonus hektārus lauksaimniecības zemes. Tāpat plānos ir aktīvajā ražošanā iesaistīt ap 0,4 miljonus hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.
Pēc Krieviņa sacītā, fonds iegādāsies lauksaimniecības zemi, balstoties uz ekonomisko lietderību, - vērtējot iespējas iepirkto zemi saprātīgā laikā iznomāt vai pārdot. Kā saprātīgs termiņš zemes tālākajai pārdošanai tiek vērtēts aptuveni pusotrs gads.
Zemes fonds arī nodrošinās savā īpašumā esošās zemes apsaimniekošanu tādā līmenī, lai novērstu tās vērtības kritumu, piemēram, nopļaujot zāli īpašumā, bet šādas izmaksas fonds nevar atļauties neierobežotu laiku.
Vienlaikus Krieviņš prognozēja, ka fonda aktivitātes, kurām šobrīd atvēlēti 14 miljoni eiro, neatstās būtisku ietekmi uz kopējo lauksaimniecības zemes tirgu.
Zemes fonda vadītāja Ina Alksne informēja, ka fonds pirks zemi no īpašniekiem, kuri vairs nespēj vai kādu citu iemeslu dēļ nevar, vai nevēlas paši turpināt lauksaimniecības zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā un kuri paši izteiks vēlmi pārdot īpašumu Zemes fondam.
Pārdot Zemes fondam lauksaimniecībā izmantojamo zemi varēs jebkurš zemes īpašnieks, savukārt nopirkt tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.
Zemes fonds pirks īpašumus par cenām, kas nepārsniedz vidējās cenas tirgū līdzvērtīgai lauksaimniecības zemei attiecīgajā novadā un pagastā.
Zemkopības ministrijas iepriekš veikts pētījums liecina, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir aptuveni 2,3 miljonu hektāri, no kuriem apstrādā 1,56 miljonus hektāru. Vairāk nekā 700 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir nekopta. Secināts, ka aptuveni puse no šīs nekoptās lauksaimniecībā izmatojamās zemes pie labvēlīgiem ekonomiskiem apstākļiem varētu atgriezt lauksaimniecībā.
