Aplēsts, ka privātajā sektorā algas ir augušas straujāk nekā sabiedriskajā.
Vidējā bruto samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro un gada pieaugums – 8,9%, sabiedriskajā sektorā – 969 eiro, un gada pieaugums bija 8,1%.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9%.
Savukārt vidējā neto darba samaksa jeb “alga uz rokas” bija 713 eiro.
Gada laikā tā pieauga par 10,2%, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.
Salīdzinot ar 2017. gada 4.ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 1,8%.
Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2%, bija 8%.
Pārvalde norāda, ka vidējā darba samaksa ir augusi visās nozarēs, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, tirdzniecību, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozari.
Latvijas Radio raidījumā "Rīta Panorāma" pārvaldes pārstāve Sanda Rieksta apliecināja, ka algu kāpumu ir sekmējusi minimālās algas pacelšana, progresīvā nodokļa ieviešana un citi apstākļi. Vislabākās algas Latvijā aizvien ir finanšu un apdrošināšanas sfērā, otrajā vietā ir informāciju tehnoloģijas. Salīdzinoši augstas algas ir vēl četrās nozarēs, kurās par vienu slodzi "uz rokas" pelna vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. To vidū ir elektrenerģijas, gāzes padeve, aizsardzība, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde.
Lielākais algas pieaugums - gandrīz par 50% - ir vērojams veselības un sociālās aprūpes nozarē. Algas mazākas nav kļuvušas nevienā nozarē.
