ĪSUMĀ:
- Valdībā un Saeimā iesniegts memorands ar vēstījumu – nē migrācijai.
- Uzņēmēji pauž, ka ekonomiskai attīstībai papildu darba rokas ir nepieciešamas.
- Šogad Latvijā iebraukuši 14 tūkstoši darbinieku no trešajām valstīm.
- Aptaujas liecina, pats galvenais ir, lai migranti respektē Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidu.
Nē migrācijai
To, ka Latvijas sabiedrības viedoklis par imigrāciju nav viennozīmīgs, rāda gan aptaujas, gan publiskajā telpā izteiktie viedokļi.
Šonedēļ gan valdībā, gan Saeimā iesniegts apmēram 600 cilvēku parakstīts memorands "par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu". Viens no memoranda atslēgas vēstījumiem – nē imigrācijai.
"Mēs jau tā latvieši savā valstī esam tikai 65 procenti. Tas ir kritiski maz. Mūsu demogrāfiskie rādītāji ir ļoti slikti. Un, protams, ka jebkāda migrācija, īpaši no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm mūsu nācijas izredzes Latvijā ļoti nopietni apdraudēs," teica memoranda atbalstītājs Viktors Birze (NS "Taisnīgums").
Uzņēmēji gaida papildu rokas
Teju gluži pretējs viedoklis ir uzņēmējiem, kas uzskata, ka ekonomiskai attīstībai papildu darbarokas ir nepieciešamas.
"Vajag jau sen. Ņemot vērā tos demogrāfijas rādītājus, kādi mums vēsturiski ir. Mēs redzam, ka dabiskā ataudze – bilance starp dzimušo un mirušo skaitu – mums visu laiku ilgstoši ir negatīva kopš 1990. gada," uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Jo nu skaidrs, ka mēs arī negribētu atvērt tās durvis vaļā tā, ka mēs te pēc gadiem attopamies, ka mēs te jau pa ielu staigājam un nedzirdam latviešu valodu."
Kāda būs valsts kontrole
Ekonomikas ministrs Valainis skaidroja, ka būtībā tas šobrīd notiek jebkurā gadījumā. Piemēram,
šogad Latvijā iebraukuši 14 tūkstoši darbinieku no trešajām valstīm, kas piedalās darba tirgū.
Tomēr te ne sevišķi labi sakārtotās sistēmas dēļ liela daļa oficiāli reģistrēti citās blakus esošās Eiropas valstīs – Polijā, Lietuvā, Igaunijā. Tādēļ būtībā jautājums esot – nevis vai Latvijai nepieciešams ārvalstu darbaspēks, bet gan, kā valsts to kontrolēs.
"Tie ir tā sauktie īres darbinieki, kur Latvija arī neiegūst zināmu nodokļu daļu. Tie nodokļi aiziet uz citām valstīm. Taču tas cilvēks, viņš faktiski pats šeit ir iebraucis. Tā kā nu ar to cīnīties citādākā veidā, kā, sakārtojot pašiem savu normatīvo bāzi, nav iespējams," teica Valainis.
Nosacījums – respektēt Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidu
Imigrācijas jautājumus pēta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Inta Mieriņa, kas norādīja, ka kopumā Latvijas sabiedrības attieksme pret imigrāciju ir ļoti dažāda.
Pētniece skaidroja, ka ir noteiktas migrantu grupas, kuras Latvijas sabiedrība nav gatava pieņemt, tostarp migrantus no Tuvajiem Austrumiem, no Āfrikas valstīm. Vienlaikus pieņemošāka attieksme ir pret mums kulturāli tuvākām valstīm.
"Tā ka ir ļoti atšķirīgas attieksmes atkarībā no tā, no kurienes šie migranti nāk. Kā liecina aptaujas, pats galvenais ir tas, ka šie migranti respektē Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidu, ka viņiem ir Latvijai vajadzīgās prasmes, ka viņiem ir vajadzīgā izglītība. Un šādā gadījumā lielai daļai sabiedrības nekādu problēmu ar imigrāciju nebūtu," skaidroja pētniece.
Mieriņa uzskata, ka, Latvijai ir nepieciešama mērķtiecīga un sistemātiska darbaspēka piesaistes politika un jautājumu nevajadzētu atstāt pašplūsmā.
