Īpaši sarežģīta situācija ir Rīgas posmā, kur jāpārskata risinājumi gan projekta, gan pilsētas pusē.
Lai gan SM nu jau atsauktajā ziņojumā bija teikts, ka "Rail Baltica" projektēšanu kavē Spānijas uzņēmums "Idom", satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") uzsvēris, ka kavējumos nevar vainot tikai starptautiskos projektētājus, jo procesā ir iesaistītas daudzas puses.
Satiksmes ministrija arī informēja, ka aģentūrā LETA ceturtdien, 28. septembrī, publiskotā ziņa, kas tika publicēta arī portālā LSM.lv, sagatavota, pamatojoties uz informatīvā ziņojuma projektu, kas ir saskaņošanas procesā un satur ierobežotas pieejamības informāciju.
SM veiks pārbaudi par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma vispārēju pieejamību Tiesību aktu portālā un kļūdas rašanās apstākļiem.
Ministrijā uzsvēra, ka "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail AS" speciālisti sadarbību ar Spānijas uzņēmumu "Idom" raksturo kā konstruktīvu – partneri daudz nākuši pretī projektēšanas laikā, lai kopīgi risinātu problēmas.
"Trūkumi un problēmas atrodami nepilnīgos sākotnējos skiču projektos, vājā starpinstitūciju sadarbībā un "Rail Baltica" projekta uzraudzībā, projekta mērogam neatbilstošā likumdošanā, starptautiskā kopuzņēmuma lomas un vienotā projekta pieejas vājināšanā, bet īpaši – arī par projektu atbildīgo amatpersonu darbā un projekta pārvaldībā," paudis Briškens.
Virkne objektīvu faktoru, par kuriem SM informēs Ministru kabinetu, apgrūtina partneru līguma saistību izpildi atbilstoši sākotnējām iecerēm. Taču SM un "Rail Baltica" projekta ieviesēji sadarbībā ar projektēšanas uzņēmumiem, tai skaitā Spānijas uzņēmumu "Idom", rūpīgi strādā, lai rastu iespējami labākos risinājumus.
Situācija ar uzņēmumu"Idom" ir plašāk izskanējusi, jo konkrētais uzņēmums veic projektēšanas darbus trijos no četriem "Rail Baltica" pamattrases posmiem, līdz ar to pildot būtisku projektēšanas darbu apjomu Latvijā, norādīja SM.
"Šobrīd ir zināms, ka projektēšanas pabeigšanai Latvijā nepieciešami papildu 18 miljoni eiro. Šis finansējums ir vajadzīgs, lai pabeigtu visas tehniskās dokumentācijas izstrādi un pēc iespējas ātrāk uzsāktu dzelzceļa pamattrases būvdarbus. Vienlaikus pieaugušas tāmes arī jau uzsāktajos starptautisko staciju būvniecības projektos. Kopīgi ar partneriem strādāsim, lai šo finansējumu atrastu," paudis satiksmes ministrs.
Tiekoties ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (abi "Jaunā Vienotība"), Briškens arī vērsis uzmanību uz projekta pārvaldību, kur ilgstoši vērojamas problēmas.
Sākotnēji bija iecerēts, ka projektu īstenos visas valstis kopīgi, tā nolūkā veidojot vienotu kopuzņēmumu. Šo pieeju atbalstīja arī Eiropas Savienības partneri. Tomēr gadu no gada kopuzņēmuma "RB Rail AS" loma projektā ir mazināta.
Diemžēl projekts šobrīd izskatās mazāk pēc Rail Baltica un vairāk pēc Rail Latvija, Rail Igaunija un Rail Lietuva.
— Kaspars Briškens (@Briskens) September 28, 2023
"Nav pieņemami, ka kopuzņēmumā jau vairāk nekā sešus mēnešus nav pilnvērtīga vadītāja, jo kopuzņēmuma padome nevar vienoties par kopīgu kandidātu.
Šo gadu laikā kopuzņēmumā notikušas vairāk nekā 10 valdes locekļu, tostarp valdes priekšsēdētāju, nomaiņas. Tas būtiski kavē projekta ieviešanu. Lai šo risinātu, vērsīšos pie saviem Baltijas kolēģiem, meklējot kopsaucējus," uzsvēris Briškens.
Briškens sociālajā tīklā "X" (iepriekš "Twitter") arī norādījis, ka problēmas projekta pārvaldībā ir ilgstošas.
Problēmas projekta pārvaldībā ir ilgstošas. Jau 2019. gadā vēl kā Rail Baltica kopuzņēmuma darbinieks kopīgi ar vairāk nekā 60 kolēģiem publiski cēlām trauksmi par to. https://t.co/iuBbT5I76p
— Kaspars Briškens (@Briskens) September 28, 2023
Ministrs ar nožēlu arī atzinis, ka ik dienu saņem jaunu informāciju par neizpildītiem mājasdarbiem un ugunsgrēkiem. Viņš ir pieprasījis aplēses par "Rail Baltica" kopējām investīcijām. Tiek izstrādāta jauna projekta izmaksu-ieguvumu analīze. Tās veikšanai ir piesaistīti starptautiski konsultanti, un tuvāko mēnešu laikā būs lielāka skaidrība par prognozētajām investīcijām.
Lai līdz 2030. gadam nodrošinātu "Rail Baltica" koridorā funkcionālu pārrobežu dzelzceļa savienojumu, starptautiskie konsultanti modelēs dažādus ieviešanas scenārijus. Noslēdzoties šim procesam, projektā iesaistītās puses atgriezīsies pie diskusijas par projekta finansēšanu, tostarp identificējot dažādu alternatīvu finansēšanas un instrumentu iespējas, informēja SM.
KONTEKSTS:
Rīgā atsevišķiem darbiem "Rail Baltica" būvniecībā pietrūkstot 200 miljonu eiro. Lai gan valsts sedz tikai daļu naudas, noskaidrojies, ka Finanšu ministrijā pēc palīdzības atbildīgie nav vērsušies.
Projekts ir sadārdzinājies, un kopumā tas varētu izmaksāt aptuveni 7,8 miljardus eiro.
