Sarokošanās un savstarpējas laipnības – Āfrikas un Krievijas samitā Sanktpēterburgā vismaz ārēji izskatās, ka abas puses sarunājas uz draudzīgas nots. Bet šoreiz ir citādi. Ja vēl pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā uz līdzīgu samitu ieradās vairāk nekā 40 līderu, tad tagad vien 17. Ne visas Āfrikas valstis atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu, taču vairums no tām vēlas savu viedokli paturēt pie sevis, nenostājoties nevienā pusē.
Analītiķi norādījuši, ka šie ir skaidri Putina centieni nostiprināt varu Āfrikas kontinentā.
Viens no centrālajiem jautājumiem samitā ir graudu eksports uz Āfriku, kas līdz ar Krievijas karu pret Ukrainu ir apstājies, Krievijai terorizējot, apšaudot un bloķējot Ukrainas ostas. Taču Kremļa melīgajā retorikā Āfrikas valstīm tiek ziņots, ka pie visa vainojami Rietumi, kas Krievijai nelegāli esot noteikuši sankcijas, bet Krievija šajā situācijā esot gatava atdot savus graudus pat par brīvu.
Putins sacīja: "Mēs būsim gatavi tuvāko trīs, četru mēnešu laikā bez maksas nodrošināt Burkinafaso, Zimbabvi, Mali, Somāliju, Centrālāfrikas Republiku, Eritreju ar 25 000–50 000 tonnu graudu. Tāpat nodrošināsim šo produktu bezmaksas piegādi."
Putina solījumi zālē tika uztveri ar aplausiem, un sekoja Āfrikas Savienības apliecinājumi par Krievijas īpašo attiecību nozīmi.
Āfrikas Savienības vadītājs Azali Asumani norādīja: "Jābūt iespējai noslēgt vienošanos par graudu piegādēm, lai mēģinātu glābt tūkstošiem cilvēku, kuri ir atkarīgi no šī importa. Kontinentu jau tagad smagi skāruši pārtikas cenu satricinājumi. Tāpēc mēs mudinām ieinteresētās puses atrast kopīgu valodu, lai mūsu kontinentam nodrošinātu labību no Ukrainas un Krievijas."
Ukraina jau iepriekš brīdināja, ka Krievija, bloķējot graudu eksportu un izstājoties no starptautiskā nolīguma, grib ne tikai nospiest Ukrainu, bet arī šantažēt pārējo pasauli, lai nopelnītu un pierādītu, ka ir spējīgāka partnere.
Krievijas rīcību, izmantojot graudus kā ieroci savam labumam, ir nosodījusi gan Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), gan NATO, gan citas starptautiskas organizācijas. Tikmēr analītiķi norādījuši, ka šim samitam Krievijā rūpīgi seko līdzi Parīzē, Londonā, Vašingtonā, arī ANO un citur, jo, ja līdz šim visvairāk uztraucās par Ķīnas augošo ietekmi ar resursiem bagātajā Āfrikā, tad tagad aizvien lielāku lomu ieņem Krievija, arī militāri, jo vairākās Āfrikas valstīs – Mali, Centrālāfrikas Republikā, Lībijā, un daļā Mozambikas – jau tagad saimnieko "Vagner" grupējums.
KONTEKSTS:
17. jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no vienošanās, kas Ukrainai nodrošināja iespēju turpināt lauksaimniecības produkcijas eksportu no Melnās jūras ostām.
2022. gada vasarā izveidotais Ukrainas graudu eksporta koridors Melnajā jūrā ļāva apiet Krievijas karakuģu īstenoto Ukrainas ostu blokādi, ko Krievija uzsāka pēc pilna apmēra iebrukuma pagājušā gada 24. februārī.
Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.
Ukrainas graudu eksports atsākās tikai 2022. gada jūlijā pēc tam, kad Kijiva un Maskava piekrita ANO un Turcijas izstrādātajai iniciatīvai, kas ļauj kravas kuģiem no Ukrainas ostām netraucēti nokļūt līdz Bosfora šaurumam Turcijā, bet pēc tam doties tālāk.
