Nākamajā gadā paredzēts noteikt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apjomā no iepriekšējā gada peļņas atbilstoši pārējo Baltijas valstu piemēram.
Tāpat Finanšu ministrija (FM) piedāvā celt akcīzes nodokļa likmi, piemēram, tabakai un alkoholam un palielināt azartspēļu nodokli par 20%.
Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN), darbaspēka nodokļu izmaiņām šobrīd nav piemērots laiks, sacīja finanšu ministrs.
"Brīdī, kad iedzīvotāji ir ļoti sarežģītā situācijā, Eiropas Centrālā banka ceļ procentus, naudas cena palielinās un ekonomiskā aktivitāte mazinās, turklāt visās sfērās vēl jūtama arī inflācijas ietekme, šajā brīdī kustināt nodokļus nebūtu pareizi. Kad situācija stabilizēsies, varam par to diskutēt, bet tas noteikti nav nākamais gads," teica Ašeradens.
Uzņēmēji aicinājuši mazināt darbaspēka nodokļus, taču tas iespējams, ceļot citus nodokļus. Lielākas nodokļu izmaiņas apsvērs uz 2025. gadu, tas atspoguļosies nodokļu pamatnostādnēs.
"Šobrīd darbaspēka nodokļu samazināšanas izmaksas valsts budžetam būtu 450 miljoni eiro, ko mēs īsti nevaram atļauties bez kompensējošiem pasākumiem. Tomēr es saprotu uzņēmējus, mēs meklēsim risinājumu," norādīja finanšu ministrs.
Balstoties uz līdz šim apspriesto, līdz aiznākamajam gadam varētu pārskatīt UIN atliktā maksājuma sistēmu, kuras dēļ ieņēmumi Valsts kasē sarūkot.
Tāpat plānots pārskatīt dabas resursu nodokļa likmes un to ietekmi uz CO2 emisiju mazināšanu. Iespējamas arī nekustamā īpašuma nodokļa pārmaiņas.
Vienlaikus Ašeradens runā par nodokļu administrēšanas atvieglojumiem. Kā piemēru viņš minēja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus pašlaik rēķina gan grāmatveži, gan Valsts ieņēmumu dienests, caur ko atmaksā dažādus atvieglojumus. Jāvirzās uz vienu maksājuma metodi.
Šīs un citas pārmaiņas vērtēs Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupa, kurā pieaicināti jaunās koalīcijas pārstāvji. Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis gan pagaidām atturējās minēt konkrētus priekšlikumus.
"Mums idejas nav tālu jāmeklē, tās noteikti ir, bet tam tomēr jābūt sabalansētam komandas lēmumam. Pēc konsultācijām varēsim teikt kaut ko plašāku," teica Rokpelnis.
Pieeju nesasteigt nodokļu izmaiņas atbalsta arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, kurš līdzekļu ekonomijas nolūkos rosina publiskajā sektorā tērēt efektīvāk.
"Ja man jautātu, es arī rekomendētu, ka uzkrāmēt nodokļus nebūtu labi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropā arī citas ekonomikas krīt vai stagnē, un mūsu kolēģi signalizē, ka eksporta apjomi krītas un tas tirgus paliek smagāks," skaidroja LTRK prezidents.
Nodokļu politikas pamatnostādnes turpmākajiem trīs gadiem paredzēts sagatavot līdz šā gada beigām.
