Aizvadītā gada laikā pārtikas produktu cenas pieaugušas visās galvenajās pārtikas produktu grupās. Būtiskākā ietekme uz vidēju cenu līmeņa pieaugumu bija maizei un graudaugiem, gaļai un tās izstrādājumiem, piena produktiem, dārzeņiem un olām.
"Mēs skatījāmies no janvāra statistiku, cilvēku pirkšanas paradumi ir mainījušies, viņi pērk lētākus produktus," atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Pēdējos mēnešos cenas energoresursiem samazinās un, pēc ekspertu domām, vajadzētu kristies arī pārtikas cenām.
"Cenu tālākai pieaugšanai es neredzu [iemeslu], drīz vajadzētu būt pretējam efektam," sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.
Galvenā ietekme cenu pieaugumam bijusi ārējiem faktoriem, enerģijas cenu sadārdzinājumam. Tirgotāju ieskatā, cenu veidošanos nosaka arī Baltijas valstu mazais tirgus. Vienas preču vienības izmaksas ir augstākas, jo nav apjoma efekta. Mazā tirgū, kāds ir Latvijā, augstas cenas var noturēt ilgāk, īpaši jomās, kurās darbojas lielu uzņēmumu ķēdes un kurām ir liels īpatsvars kopējā mājsaimniecības patēriņā.
Deputātu neizpratni izsauca tas, kādēļ vieni un tie paši produkti vienas un tās pašas ķēdes veikalos Baltijā maksā atšķirīgi. Tā piemēram, etiķis Latvijā esot par 157% dārgāks kā kaimiņvalstīs.
KP šogad sākusi vairāku tirgu uzraudzību, lai analizētu mazumtirdzniecības apstākļus, tai skaitā skaidrotu faktiskos iemeslus cenu noturībai.
"Mēs esam izvēlējušies konkrētus produktus un pieprasām cenu izcenojumus, sākot no iepirkumu brīža," norādīja KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane.
KP ar secinājumiem nāks klajā gada nogalē. Savukārt, ja tuvāko trīs mēnešu laikā cenas veikalu plauktos nekritīsies, Ekonomikas ministrija sola veikt monitoringu.
