2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 9 818,2 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 9 307,4 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 1 030,0 miljonu eiro apmērā 2023. gadam un 513,5 miljonu eiro apmērā 2024. gadam.
2025. gadam izdevumi noteikti 9 265,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2024. gadam palielināti 471,6 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2023. gadam aprēķināti 4 053,9 miljonu eiro apmērā, 2024. gadam 4 220,9 miljonu eiro apmērā un 2025. gadam 4 446,1 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2023. gadam izdevumi palielināti 515,8 miljonu eiro apmērā, 2024. gadam izdevumi palielināti 453,2 miljonu eiro apmērā. 2025. gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2024. gadam palielināti 678,4 miljonu eiro apmērā.
Tāpat Finanšu ministrija informēja, ka
izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2023. gadam rasti finanšu resursi 168,4 miljonu eiro apmērā.
No tiem 156,3 miljoni eiro novirzāmi nozaru aktuālo prioritāšu finansēšanai, savukārt 12,1 miljons eiro – kopējās fiskālās telpas palielināšanai.
Finanšu ministrija arī aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilanci, kas balstās uz šā gada augusta sākumā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm. Tās paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2022. gadā pieaugs par 2,8% un 2023. gadā – par 1,0%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 16,5% un 2023. gadā – 6,5%. Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,4%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2,0% līmenī.
Aktualizētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadam tiek novērtēts 7,0% no IKP apmērā, kas ir 0,5 procentpunktiem augstāks, nekā prognozēts iepriekš.
Vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 3,3% no IKP 2023. gadā,
0,7% no IKP 2024. gadā un 0,2% no IKP 2025. gadā.
Kopējo nodokļu ieņēmumu dinamika tiek prognozēta atbilstoši tautsaimniecības attīstības tempiem un pie nemainīgas politikas, saglabājot nodokļu īpatsvaru vidējā termiņā ap 30% no IKP. Sagatavojot budžeta bilances vidējam termiņam, ir ņemts vērā valdības lēmums šā gada pavasarī kāpināt valsts budžeta izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% no IKP 2025. gadā. Tāpat ņemts vērā atalgojuma pieaugums iekšlietu resorā nodarbinātajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tieslietu resorā nodarbinātajiem, ņemot vērā valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas stāšanos spēkā ar šā gada 1. jūliju, kā arī pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieaugums no 2023. gada 1. janvāra. Augsto energoresursu cenu mazināšanai 2022./2023. gada apkures sezonai paredzēts atbalsts vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā, tostarp 2023. gadam 0,6 miljardi eiro.
Ņemot vērā straujāku inflācijas pieaugumu, nekā iepriekš prognozēts, samazinājusies vispārējās valdības parāda īpatsvara IKP prognoze vidējam termiņam. Pēc Valsts kases novērtējuma, kas sagatavots lielas nenoteiktības apstākļos, vispārējās valdības parāds uz 2022. gada beigām varētu veidot ap 42% no IKP un arī nākamajos gados tas stabilizēsies ap 42% no IKP.
FM norādīja, ka nākamajos četros gados pēc grafika ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības 7 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas,
vidējā termiņā pakāpeniski pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi.
Saskaņā ar fiskālo stratēģiju un izstrādātajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm fiskālā telpa jaunām politikas prioritātēm 2023. gadā ir 95,1 miljons eiro, 2024. gadā ir 283,5 miljoni eiro un 2025. gadā ir 306,9 miljonu eiro apmērā.
Šā gada un nākamā gada budžetā ap miljardu eiro paredzēts izmantot energoresursu krīzes atbalsta mehānismiem. Tāpat turpmākajos trīs gados pakāpeniski paredzēts palielināt aizsardzības nozares izdevumus līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Nākamgad augs pedagogu atalgojums, un speciālajā budžetā vairāk paredzēts pensijām un pabalstiem.
Finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka šos mērķus ir iespējams realizēt: "Lai arī mēs redzam, ka visā Eiropā un ne tikai tur draud recesija, mēs redzam, ka vismaz pēc šī brīža prognozēm, pēc kurām mēs vadāmies, pieņemot šo bāzes budžeta prognozi, mēs redzam, ka nākamajā gadā izaugsme turpināsies, lai arī neliela, bet līdz ar to līdzekļiem budžetā vajadzētu būt."
Nākamā gada budžeta un trīs gadu budžeta plānus sagatavos jau nākamā valdība, un darbu ar šiem dokumentiem turpinās 14. Saeima būtiski atšķirīgā sastāvā.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis norādīja: "Ja mēs skatāmies uz laika nogriezni, kas būs pēc 1. novembra, burtiski atliks tikai divi mēneši. Lai budžetu apstiprinātu ar visām jaunajām iniciatīvām valdībā un pēc tam Saeimā, tam ir nepieciešams krietns laiks. Lai jaunā valdība nekavētu laiku, šī pabeidz aizejošos, pēdējos darbus."
Šogad arī budžeta ieņēmumi pārsniedz prognozes, taču būs jāsaglabā piesardzība ar papildus izdevumiem, lai budžetu noturētu rāmjos, atzina Finanšu ministrijā. Tas attiecas arī uz starptautiskos finanšu tirgos aizņemto naudu, kuras apkalpošana izmaksās vairāk. Tomēr turpmākajos gados valsts budžetā galvenās prioritātes ar augošu finansējuma apjomu nemainīsies. Tās ir sociālā joma, tai skaitā pensiju un pabalstu pieaugums, izglītības nozare, ieskaitot lielāku finansējumu mācībspēku atalgojumam, tāpat arī pakāpeniski lielāks finansējums aizsardzības jomā.
Tuvāko mēnešu kontekstā būtiskākā pozīcija ir atbalsts energoresursu izmaksu kāpuma mazināšanai. Tas uzņēmumiem ļaus no šīs krīzes iziet nevis pārgurušiem, bet stiprākiem, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Vienlaikus, ņemot vērā budžeta pildīšanās prognozes, būtiski domāt par nodokļu mazināšanu.
"Ir nosacījums: ja budžets pildās, tad turpina darbaspēka nodokļu mazināšanu, tā kā bija solīts. Gribēsim, protams, to praktiski redzēt pa soļiem, kā tas notiks. Ir skaidrs, ka mūsu godam kantes rīvē fakts, ka mums ar lielāku iedzīvotāju skaitu budžets ir mazāks nekā Igaunijas valsts kopbudžets. Tas daudz ko liecina par ekonomikas spēku, veselību un spēju ģenerēt vairāk ienākumu valsts budžetā nekā Latvijas gadījumā," viņa pauda.
